Sviesta bekas, baravikas, baltās un sarkanās mušmires, pat stiklenes un pūpēži – tik bagātu sēņu klāstu sanesa stelpieši, kas piedalījās seminārā par meža veltēm.
Izziņas nodarbības piektdien, 25. septembrī, Vecumnieku novada Stelpē vadīja Meža konsultāciju pakalpojumu centra Rīgas reģiona nodaļas speciāliste Rita Daščiora un Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele.
Izstādē divi simti
Semināra dalībnieku atnestās sēnes raksturoja Dabas muzeja speciāliste. Šo gadu lietpratēji sēņošanai vērtē kā vidēji labu. Vasara šķitusi diezgan bezcerīga, taču augusta nogalē un septembrī laika apstākļi izveidojušies sēņu augšanai labvēlīgi. Pirms neilga laika Dabas muzejā izstādē izdevies parādīt ap 200 Latvijā salasītu sēņu.
Pēc ievadlekcijas Stelpes skolas audzēkņi un pieaugušie ciematnieki uz pāris stundām devās mežā. Atpakaļ neviens ar tukšu spaini vai grozu neatnāca.
«Bērni mežā bija ļoti ieinteresēti. Speciālistu lekcija viņus bija noskaņojusi meklēt sēnes un nepārtraukti vaicāt, kas kura ir,» par saviem audzēkņiem stāsta skolotāja Lāsma Skābuliņa. 3. klases skolnieks Markuss Makarovs atzīstas, ka viņam gan labāk paticis lasīt mellenes, jo tās uzreiz var apēst, bet sēnes jānes mājās un jāgatavo.
Lasa bez steigas
Andris Polis no 7. klases pastāstīja, ka viņa ģimene šogad esot čakli sēņojusi. Pirms nedēļas vecāki pielasījuši prāvus grozus ar gailenēm, bekām un kundziņiem. Klasesbiedrs Valdis Berlinskis piebilda, ka arī viņa ģimene cītīgi sēņojusi. Kaut pašu sēņošana nesaista, tomēr mammas gatavotā sēņu mērcīte garšo ļoti labi.
Stelpieti Dzintru Poliku vietējie zina kā ļoti čaklu sēņotāju. Viņa atzīst, ka pērnais gads bijis daudz labāks. Tad dažu dienu pat trīs reizes uz mežu gājusi un vienmēr atgriezusies pilniem groziem.
«Nekādu īpašu noslēpumu man nav. Mežā jāiet lēnām, nedrīkst skriet un steigties. Jāskatās uzmanīgi, jāpameklē sēnes zem lapām. Galvenais – jāgrib sēņot, un nevajag likt grozā svešas, nepazīstamas sēnes,» tādi ir Dz. Polikas bagātās pieredzes diktētie padomi.
Centīgi un vērīgi
Inita Dāniele piebilst, ka sēņotājs nedrīkst būt pārgalvīgs: «Saindējas tie, kuri skaļi stāsta, ka visas sēnes pazīst. Indīgo sēņu nav nemaz tik daudz, tomēr, ja nav pārliecības, labāk šaubīgu beku atstāt mežā.»
Apskatot stelpiešu sēņu grozus, speciālistes uzteica visus par centību un prasmi atrast tādas sēnes, kuras nav nemaz tik viegli pamanāmas. Iecavniece Rita Daščiora bija īpaši priecīga, ka ar lielu interesi mežā devās skolēni. Tas ļauj cerēt, ka dienās viņi būs gudri un zinoši meža bagātību meklētāji. Speciāliste ieteica salasītās sēnes ziemai vislabāk saglabāt, tās kaltējot vai sasaldējot. Tiesa gan, lielisku gandarījumu par mežā pavadīto laiku sniedz gards sēņu ēdiens, kas pagatavots uzreiz pēc atgriešanās mājās.
