Vecumniekos, netālu no Taļķes upītes, aiz staltu tūju dzīvžoga privātmājā «Galabāliņi» dzīvo Anna Logina ar vīru Daini.
Apkārt vieni «bāleliņi»
Annas dzimtā puse ir Latgale, bet Vecumniekos viņa dzīvo jau kopš skolas laikiem. Šeit arī iepazinusies ar vīru Daini. Abi ir zemnieki. Apsaimnieko plašus laukus, audzē kartupeļus un zemenes. Pāris «Galabāliņos» dzīvo kopš 1991. gada. Māja piederējusi Daiņa vecmammas māsai. Viņai ar dzīvesbiedru neesot bijuši nedz bērni, nedz vairs palikuši citi radinieki, tāpēc namu mantojumā atstājusi Dainim.
Anna stāsta, ka informācija par nama vēsturi ir skopa. Zināms vien tas, ka ēka varētu būt celta pēc kara. Pirmie nama iedzīvotāji arī bijuši no Latgales. Divas kaimiņu mājas arī ir «bāliņi» – «Lielbāliņi» un «Mazbāliņi». Saimniece teic – nosaukums «Bāliņi» tuvējā apkaimē nevienai saimniecībai neesot bijis, tāpēc grūti spriest, no kurienes cēlušies visi trīs vārdi. «Droši vien kādam saimniekam piederējis zemesgabals, kuru nosauca par «Bāliņiem». Apkārt vieni vienīgi bāleliņi,» ar smaidu sejā saka Anna.
Plītiņa būs vienmēr
Sākumā māja bijusi necila – parasts vecs lauku nams. Ģimenei ar trim bērniem trīs istabas un virtuve bijusi par šauru, tāpēc nolemts būvēt otro stāvu. Anna slavē savu vīru: «Viņš kopā ar bērniem uzbūvēja namam piebūvi, garāžu un pagrabu. Pirmajā stāvā ir halle, otrajā – istabas. Viss pašu rokām.» Anna smej, ka abas ar jaunāko meitu Lieni pie āmuriem neķērās. Laikā, kamēr vīrs ar dēliem Agni un Lauri būvējuši namu, «meitenes zeltenes» gādājušas, lai ģimenes vīrieši būtu paēduši un sakrājuši spēkus jauniem darbiem.
Saimniece, kavējoties atmiņās noteic, ka «Galabāliņos» garlaicīgi nebija. «Toreiz visas kaimiņu mājas bija pilnas ar bērniem. Viņi spēlējās, gāja pa pagalmiem ņigu, ņegu. Bija jautri. Dēlu draugi no malu malām brauca spēlēt futbolu uz blakus mājai esošās pļavas. Bērnu smiekli bija ikdiena,» stāsta Anna.
Tagad bērni izauguši. Abi dēli dzīvo Vecumniekos, meita – Rīgā. Lai arī nams ieguvis jaunu veidolu, Loginu ģimene saglabājusi tā vēsturisko šarmu. «Manās mājās vienmēr būs ar malku kurināma plītiņa. Tā ir vēsturiska vērtība. Gribu, lai mani mazbērni un mazmazbērni redz lauku idilli,» tā Anna. Idillē iederas stārķis, kas vasarā dzīvo uz staba sētas vidū, un kārtīga latviešu aka.
Jābūt pacietīgiem
Anna smej, ka māja celta, lai bērniem vairāk vietas, bet tagad «Galabāliņos» viņa dzīvo divatā ar vīru. Saimniece iekārtojusi skaistas puķu dobes un ogulājus. Mājas piebūves un iekštelpu remonts ritējis vairāk nekā desmit gadus.
Vēl tagad ik pa laikam notiek uzlabojumi un atjaunināšana. Anna stāsta, ka vīrs Dainis ir ļoti saimniecisks un visus darbus vēlas paveikt pats. «Tad par galarezultātu ir milzīgs prieks, arī kvalitāte labāka, jo būvējam visu sev,» saka Anna.
Saimniece jau pabeigusi vienu no «mūža projektiem» – iestādīts dzīvžogs. Nākamais sirdsdarbs būtu āra kamīna ierīkošana.
«Galabāliņi» pievelk mājdzīvniekus. Reiz pieklīdis suns, vēlāk kaķis. «Dzīvniekiem šeit patīk. Laikam jūt, kur ir labi,» smaidot noteic Anna, gan atzīstot, ka kaķis ir palaidnis.
Loginu pieredze rāda, ka veiksmīga iznākuma pamatā ir pacietība. «Tagad jaunieši visu vēlas uzreiz, bet tā nekas nenotiek. Jābūt mērķtiecīgiem un pacietīgiem, lai sasniegtu vēlamo rezultātu,» uzskata Anna.
