Ceļosim! Karēlija Somijā sniedz mieru un viesmīlību.
Nevēloties svinēt 18 gadu jubileju ar apnicīgu radu baru, kāda mūspuses jauniete rosināja savu māti abām kopā doties uz Koli parku Karēlijā. Tur pirms septiņiem gadiem svinēta meitenes 11 gadu dzimšanas diena, atstājot ļoti siltas atmiņas.
Viegli ar valodu
Anita un Anna (vārdi mainīti) dažas brauciena pieturvietas saplānoja iepriekš, piesakoties naktsmītnēs, taču lielāko daļu laika ar savu auto brauca, «kurp acis rāda». «Ceļā iztukšojām divas parketdžipa dīzeļa bākas, vienā dienā nebraucām vairāk par 200 kilometriem, lai pārāk nenogurtu,» stāsta Anita, kas tik garu ceļu patstāvīgi pie stūres pirmo reizi vadījusi viena, «grūtākais bija pierast pie braukšanas 140 km/h uz labajām šosejām. Sākumā somu braucēji bažīgi skatījās, kas tur velkas gar malu, bet pēdējās dienās jau pati kādu vietējo apdzinu.»
Dueta runātāja un maršruta plānotāja bija Anna, kas ar labo angļu valodu ātri ieguvusi draugus somu jauniešu vidū. «Orientēšanās nolūkos izmantojām GPS, un sistēma mūs ne reizi nepievīla ne Somijas laukos, ne Helsinku centrā,» stāsta braucējas. Turklāt vietējie visur bijuši ļoti draudzīgi un laipni, priecīgi palīdzēt un komunicēt ar viešņām.
Atpūtā devušos somu bezrūpība novērota uz prāmja «Viking Line», kam bija lētākais piedāvājums divās stundās pārbraukt no Tallinas uz Somijas krastu. «Seniores ap 70 dzie-dāja karaoke un flirtēja ar katru, lielāku alus krājumu vedējiem izkāpjot bija vienalga, ja kāda sešpaka izkrīt «no ratu pakaļas»,» smejas Anita. Viņa kā mediķe uzzinājusi – somi ir devīgi klienti Tallinas atpūtas vietām, spa un masāžas kabinetiem, zobārstiem, ginekologiem un citiem veselības speciālistiem. «Igauņi somu un zviedru klientu dēļ strādā arī brīvdienās,» atklājusi Anita.
Ezeru prieki
Latvietes Karēliju apceļoja pēc vietējās somietes ieteikumiem, ar ko Anna sazinājusies internetā.
Savonlinnā bijusi jūtama Somijas slavenākā Operas festivāla maiņa laiku gaitā – kāds tas bijis pie zviedriem, krieviem un pašiem somiem. Līdzīgi citām pieturvietām, šī ir īsta spa pilsēta ar saloniem, peldēm, jahtām, laivu braucieniem, bet tās sirds ir cietoksnis ezermalā.
Izbraucienos ar kuģīti pa ezeriem atklājušās krāšņas ziemeļzemes vasaras ainas ar kontrastaini zilzaļiem toņiem un spilgti košām detaļām ziedos, mājiņās, laivās u. tml.
«Visur, kur braucām, klintis, kokus un ezerus papildina sakoptas pilsētiņas ar košām mājām, kas turklāt saskaņotas savā starpā. Viss darīts ceļotāju pievilināšanai un iepriecināšanai, ļaujot pastaigās pa takām un tiltiņiem baudīt krāšņas ainavas un dabas pieskārienus. Visur valdīja miers un sakārtotība, un katrā vietā izcelta kāda unikāla īpatnība,» iespaidus apraksta Anita.
Īpatnēji miermīlīga ir somu attieksme pret ātruma pārsniedzējiem – vienā radarā fiksēts arī Anitas pārkāpums, taču Annas vietējā draudzene nomierinājusi, ka ārzemniekiem soda naudu nepiedzen. «Vietējiem sodu uzliek atkarībā no algas lieluma, tas var pārsniegt arī 1000 eiro, tāpēc visi brauc prātīgi.»
Īstas garšas
Katrā pilsētiņā ir tirgus laukums ar vietējiem produktiem. Melleņu pīrāgs, nesen no ūdens izvilkta zivs, lasis kartupeļu kārtojumā, vietējā audzējuma garšaugi un zaļumi aizrāvuši gardēdes ar svaigumu un aromātu. «Pirmo reizi ēdām somu nacionālo rupjmaizes pīrāgu ar ieceptām mazajām zivtiņām, un tas bija ļoti garšīgs,» secina Anita. Annai garšu spilgtums bija pārsteigums, secinot – somi tā nepakļaujas pārtikas globalizācijai kā latvieši, ikdienā uzturot vietējo sezonas produktu pārākumu.
Apmeklējušas arī pilis un muzejus, tomēr spilgtākais iespaids palicis par dabu. «Daudz pastaigājāmies, baudot ziemeļu vasaras siltumu un mieru. Apbrīnojām egles, kas izskatās kā balti stabi, un skujkokus, kam zari vērsti augšup,» atminas novadnieces, «vecās lauku sētas saglabātas senajā veidolā, katrai piestātnē laiva zvejai, un goda lieta – gandrīz katram savs zirgs.»
Ainava aiz stikla
Koli nacionālā parka viesnīcā krāšņo ainavu varēja baudīt arī caur stikla sienu, taču latvietes kā dārzumīles devušās izpētīt vietējo augu pasauli. Klints galotnē baudījušas mieru. «Netālu no Koli ir kāda īpaša vieta, kur koki aug tikai ar zariem uz augšu, turp dodas uzlādēties ekstrasensi, bet vieglāk tai piekļūt no Krievijas puses,» zina stāstīt Anita.
Atpakaļceļā Helsinkos Anna izbraukusi pa amerikāņu kalniņiem. «Es turp pat neskatījos, lai nedabūtu infarktu,» smejas jaunietes māte. Eiropas valstu gadatirgū starp dažādām delikatesēm nez kāpēc Latvija bijusi pārstāvēta ar podiem un linu, brīnās Anita, piebilstot – pie citu nāciju galdiem katrā ēdienreizē varēja izbaudīt citādas garšas.
Ceļojumā pavadījušas četras dienas un trīs naktis, tērējot kopumā ap 400 eiro, kā arī vēl dažus desmitus eiro vietējo produktu iepazīšanai. Pārtika pie somiem ir par trešdaļu dārgāka nekā Latvijā, novērojušas ceļotājas. Abām īpaši tuvs ir somu draudzīgums: «Atpūtas vietās jauni ar veciem brīvi runā, jokojas, nav manāma tāda paaudžu norobežošanās kā pie mums.»
