Sabiedrībā apspriežamās Bauskas novada sporta stratēģijas mērķim galarezultātā būtu jābūt vienkāršam – saglabāt jau esošo, palīdzot veiksmīgajiem sporta veidiem nodrošināt attīstību nākotnē.
Sapulcēs un atsevišķās sarunās var skaidri saprast, ka mums ir, ar ko lepoties. Bauskas novadā ir sava Latvijas Virslīgas komanda florbolā, ļoti labi panākumi veterānu sportā daudzos veidos – futbolā, florbolā, basketbola, volejbolā, vieglatlētikā, svaru stieņa spiešanā, brīvajā cīņā, dambretē u. c. Problēma Bauskas novadā ir nevis sportistu pārstāvniecībā, bet treniņu bāzes trūkumā. To uzsver visi.
Tomēr stratēģijas veidošanā uzmanība būtu jāpievērš mehānisma izstrādei, kā saglabāt populāros sporta veidus, kas pašlaik balstās uz atsevišķiem fanātiķiem, piemēram, novuss, dambrete, volejbols, galda teniss. Ikvienā no šiem sporta veidiem panāktais var pazust, ja kāds no patlaban individuāli strādājošajiem organizatoriem izlemj to pamest. Savulaik Bauskas vārdu Latvijā pazina pēc handbola jeb toreizējās rokasbumbas, kā arī ar autosporta sacīkstēm. Sporta bāzes palikušas, cilvēki ir, bet šo sporta veidu mūspusē vairs nav. Nav treneru, nav attīstības programmas, nav sacīkšu.
Pacelt sporta nodarbi no mazas, neorganizētas hobija grupas līdz Latvijas Virslīgas vienībai vai plaši pārstāvētiem regulāriem turnīriem kaut vai novada mērogā – tas ir darbietilpīgs process, kurš reizēm prasa pat desmit gadus un vairāk. Tāpēc jācer, ka novada sporta stratēģijā būs iekļauts mehānisms, kā nepazaudēt tos sporta veidus, ar kuriem mēs pašlaik varam lepoties visas valsts mērogā.
