Līdzsvarotai sabiedrības attīstībai un ģimenes stabilitātei dzimumu līdztiesība bez sievietes un vīrieša dialoga nav iedomājama. Situācija gan Latvijā izskatās mazliet ačgārna, ja ņem vērā, ka mūsu valstī uz vienu vīrieti ir trīs sievietes un dzimumu līdztiesības indekss ir 46,9%. Pieņemot, ka 100% būtu pilnīga līdztiesība, Eiropas Savienības (ES) 28 valstīs šis indekss vidēji ir 52,9%.
Vērtē sešas jomas
Dzimumu līdztiesības tēma dažādos rakursos tika analizēta konferencē Bauskā pagājušajā nedēļā. To rīkoja novada pašvaldība, Zemgales plānošanas reģions un starptautiskās uzņēmīgu sieviešu organizācijas «Zonta» Bauskas klubs.
Dzimumu līdztiesības indeksu veido sešas jomas, kurās ES tiek pētīta un salīdzināta situācija, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile. Tās ir vīriešu un sieviešu iespējas būt darba tirgū, darba samaksa, zināšanu ieguve un izglītība, laiks, ko velta ģimenes aprūpei, sociālajām aktivitātēm un hobijiem, atrašanās uzņēmumu un valsts pārvaldē, kā arī veselība.
Darba tirgū mūsu sievietes iesaistās aktīvi, līdzdalība ir pat 80,8%, ES valstīs – 72,3%. Latvijā mēs allaž esam strādājušas un bijušas «vilcējas». Tomēr segregācija pēc profesijām te ir ļoti izteikta, ir vīriešu un sieviešu «okupētās» profesijas. Medmāsas, skolotājas, bērnudārzu darbinieces pārsvarā ir dāmas, kuru pulkā iemaldās retais kungs. Vērojama vēl kāda «sakritība» – šajās nozarēs ir zemākais atalgojums.
Divi mēneši bez algas
Latvijas sabiedrībā valda uzskats, ka vīrietim jāpelna vairāk nekā sievietei, un līdz ar to «nejauši» sanāk, ka par vienādu darbu sievietes saņem mazāku samaksu – šī gada pirmajā ceturksnī vīrietis Latvijā pelnīja vidēji 858 eiro, sieviete – 719 eiro, rāda LM apkopotie dati.
A. Gaile savā pētījumā min aprēķinu – strādājot par mazāku samaksu, sievietes ES valstīs, atšķirībā no vīriešiem, gada gaitā beidz pelnīt jau novembra sākumā un atlikušos divus mēnešus strādā bez atlīdzības. Nabadzības riskam pēc 65 gadu vecuma Latvijā pakļauti 15,9% vīriešu un 33,2% sieviešu, jo pensijas sievietēm ir mazākas, liecina LM dati.
Vēl kāds akcents – «Eirobarometra» 2014. gada decembra aptaujā par vissteidzamāk risināmo, lai vairotu dzimumu līdztiesību sabiedrībā, 43% respondentu minēja darba samaksas atšķirību mazināšanu.
Latvijā augstskolas un koledžas absolvē par pusi vairāk sieviešu nekā vīriešu. Mēs kopumā esam izglītotākas nekā viņi, un tam ir sava loma līdzsvara un dialoga veidošanā sabiedrībā.
Maz veselīgo dzīves gadu
Iedzīvotāju dominējošais viedoklis dažādās aptaujās ir – strādājošiem vecākiem rūpes par māju un bērniem ir vienādi jāsadala starp sievieti un vīrieti. Taču realitātē tā nenotiek. Par ģimeni mūsu valstī sievietes rūpējas daudz vairāk nekā vīrieši – 76,4%, kamēr ES vi-
dēji – 42,8% sieviešu. Par slimajiem bērniem gādā mātes, un tikai ap 20% tēvu Latvijā paliek mājās, kad mazuļi sasirguši. Alimentu parādnieku pulkā ir 5,4% sieviešu un 94,6% vīriešu, rāda LM apkopotie dati.
Latvijas dāmas, izrādās, spēj ne tikai aprūpēt ģimeni, bet arī vadīt uzņēmumus, jo varas grožus dažādās jomās valstī tur 42,5% sieviešu, un tas ir vairāk nekā ES vidējais rādītājs – 39,7%. Te noder mūsu sieviešu augstais izglītības līmenis.
Ar veselību mums sliktāk. Veselības statuss, kas rāda, cik ilgi ir iespēja nodzīvot bez invaliditātes, Latvijā ir 70,6%, bet ES – 86,4%. Savukārt medicīnas pieejamība valstī vidēji ir 80,9% līmenī, bet ES – 93,8%. Ar veselīgajiem dzīves gadiem situācija ir kritiska: vīriešiem tie ir 54,8 un sievietēm – 59,1. Vidējais mūža ilgums Latvijas «stiprajam dzimumam» tiek prognozēts 69,5 gadi, jo katrs ceturtais vīrietis pie mums iet bojā ne no slimībām vai vecuma, bet gan dažādos nelaimes gadījumos – galvenokārt nositas avārijās uz ceļiem vai noslīkst ūdenskrātuvēs. Tādu ainu par mūsu sabiedrību veido Centrālās statistikas pārvaldes un LM apkopotie dati.
