Bauskas un Iecavas medicīnas iestādēs pārtērēti valsts piešķirtie līdzekļi jeb kvotas lielai daļai ambulatoro izmeklējumu.
Bauskā
SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska skaidro, ka situācija ir tāda pati kā visā valstī – liela daļa kvotu ir izlietotas. Kritiska situācija ir diagnostikā un izmeklējumos pie speciālistiem.
Pirmajos astoņos mēnešos ultrasonogrāfijā izpildīti 106% no gada kvotas, datortomogrāfijā – 111%, rentgenā – 109%, savukārt sirds un asinsvadu izmeklējumos astoņos mēnešos sasniegta gada norma.
Kvotas pārsniegtas arī bērnu rehabilitācijai, jo vasarā pēc dekrēta atvaļinājuma darbā atgriezās fizioterapeite Sanita Dreimane, un tas palielinājis pacientu plūsmu. Rehabilitācijai izlietoti 112% no gada kvotas, savukārt fizikālajai terapijai – 119%.
Astoņos mēnešos 111% apjomā no gada normas pieņemti pacienti pie otorinolaringologa (LOR). Iestādes vadītāja to skaidro ar papildu pacientu plūsmu no dakteres Valentīnes Pundures, kas vasarā beidza darba gaitas. Pulmonoloģijā astmas un tuberkulozes slimniekiem gada kvota iztērēta 103% apmērā, ķirurģijā – gandrīz 116%, savukārt oftalmoloģijā jeb pie acu ārsta – 114% no normas.
Ginekoloģijā un neiroloģijā piešķirtās kvotas nav pārsniegtas, bet izpilde mērāma 90 procentos. Līdz gada beigām tās būs izpildītas, paredz M. Brazovska. Bauskā kvotas nav izpildītas anestezioloģijai, dienas stacionārā traumatoloģijai un ortopēdijai. Iestādes vadītāja cer, ka neizmantotos finanšu līdzekļus Nacionālais veselības dienests ļaus pārdalīt pieprasītākajiem izmeklējumiem. «Cilvēki daudz slimo. Neviens nenāk uz poliklīniku prieka pēc. Vēl palicis gada ceturksnis. Citus gadus ir piešķirti papildu līdzekļi, kad kvotas iztērētas, bet šogad to nesola. Mūsu uzdevums ir būt vidutājiem starp valsti, iekļaujoties līgumā, un cilvēkiem, sniedzot viņiem palīdzību,» stāsta M. Brazovska.
Iecavā
Iecavas veselības centrā (IVC) situācija ir kritiska, atklāj vadītājs Sandris Kaidaks. «Tas, ka kvotu pietrūks, bija zināms gada sākumā. Austrumu klīnikā, Stradiņos – visā mūsu mīļajā zemē tās ir nepietiekamas. Jautājums ir – kad tās beigsies? Saslimšanas nāk viļņiem. Scenārijs būs atšķirīgs, kad gripa sāksies – septembrī, decembrī vai janvārī, kad būs pieejams jaunais finansējums,» uzskata iestādes vadītājs. «Līdz gada beigām nonāksim situācijā, kad pakalpojumus varēsim sniegt tikai par maksu.»
Daudziem izmeklējumiem kvotas, kas piešķirtas visam gadam, nav pārtērētas, bet astoņos mēnešos izlietots vairāk, nekā proporcionāli būtu nepieciešams, piemēram, rentgenam, ultrasonogrāfijai. Iecavā strādā vienīgā endokrinoloģe mūspusē Īrisa Vīnšteine. Tamdēļ endokrinoloģijas izmeklējumiem papildus iedalīti finanšu līdzekļi, ko neiztērēja citās pozīcijās. Līdzīgi kvotas papildinātas mamogrāfijai.
Pašlaik kvotas ir pārtērētas laboratorijas izmeklējumiem. Veselības iestādē neiztērētas kvotas uzkrājās LOR izmeklējumiem, jo Iecavā nebija otorinolaringologa. Taču tagad speciālists ir atrasts. S. Kaidaks uzsver, ka šāda finanšu pārstrukturēšana ir ierobežota, piemēram, ķirurģijā to nevar izmantot.
Pārskatīt sadales principu
Medicīnas pakalpojumu kvotu problēmas risināšanai 45% iedzīvotāju ierosina pārskatīt valsts finansējuma sadalījumu dažādām pozīcijām, noskaidrots kompānijas «TNS» un LNT raidījuma «900 sekundes» septembra pētījumā.
Piektā daļa iedzīvotāju par labāko risinājumu norādījusi kvotu sadales principu pārskatīšanu, piemēram, ļaujot neizmantoto finansējumu pārdalīt citiem virzieniem. Desmitā daļa iedzīvotāju par labāko risinājumu uzskata atšķirīga līdzmaksājuma noteikšanu dažādām sociālajām grupām. Tikpat respondentu domā, ka valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus vajadzētu sniegt tikai valsts finansētās medicīnas iestādēs. Vien 3% aptaujāto uzskata, ka labākais risinājums ir lielāks pacientu līdzmaksājums, samazinot valsts izmaksas par vienu pakalpojumu un palielinot sniegto pakalpojumu skaitu.
