Bauskas novada Brunavas pagasta piemājas saimniecībā «Kāpostnīca» četros hektāros briest kāposti. Savukārt Rundāles novada saimniecībā «Kaži» kāpostu lauki ir 121 hektāra platībā, un ražas noņemšana rit pilnā sparā.
«Pērn ražu vācām septembrī, šogad to darām krietni vēlāk. Polijā un Lietuvā raža esot švaka, taču mums kāposti aug griezdamies. Kaimiņzemēs, tāpat kā pērn, skādi nodarījis karstums. Mums regulāri lija un nebija liela sausuma,» stāsta «Kāpostnīcas» saimniece Iveta Ļekūne.
Zemniece atklāja, ka šogad sadarbojusies ar dārzkopības konsultanti Mārīti Gailīti, kas sniegusi vērtīgus padomus. «Labas ražas pamatā ir pareiza, regulāra mēslošana. Kāpostgalvas šogad lielas, lapas skaistas un veselas,» stāsta brunaviete.
«Kāpostnīcā» šogad varētu būt pēdējos gados labākā raža: «Ir tāds teiciens – ja kāpostus vāc oktobrī, no katru hektāra dienā ir tonnas pieaugums. Esam gaidījuši gana ilgi un ļoti ceram, ka tā notiks.»
Piedzīvo «tūningu»
Sezonā, kad kāposti skābējami, darbi rit nepārtraukti – raža tiek novākta ik dienas. «Pasūtījumu ir pietiekami, darāmā netrūkst. Drīz sāksies īstā rosība. Daudzi ilgu laiku ēduši svaigus tomātus un gurķus, tāpēc tagad kāro ko skābāku, piemēram, kāpostus,» novērojusi
I. Ļekūne.
Šogad «Kāpostnīcā» četros hektāros aug piecu šķirņu kāposti. Pirmie nogatavojas ‘Flexton’, pārējos vāc mazliet vēlāk ar nelieliem laika intervāliem.
Pirms kāposti nonāk līdz gardēžu vēderiem, tie mēro garu ceļu. Novācot zaļās galviņas no lauka, pie pārstrādes ceha tos atbrīvo no liekajām lapām. Tad sasmalcina ar «uzticamu» padomju laikā ražotu, mazliet modernizētu ierīci. «Vecā tehnika ir vislabākā, tā ir daudz praktiskāka. Pie tās nav jāliecas tik zemu kā pie mūsdienās ražotās,» atklāj saimniece. Pēc sasmalcināšanas kāpostus kārto mucās, uz trauka vāka uzliek slogu – smagus akmeņus. Ik pa laikam kāpostus ieteicams stampāt, lai traukā neuzkrājas gaiss. Kāpostiem aptuveni divas nedēļas ļauj ievilkties. Kad tie kļuvuši skābi, seko «tūnings» jeb kāpostu garšas uzlabošana, pievienojot dažādus produktus. Visiecienītākie esot skābie kāposti ar ananasiem, kā arī šampanieti un kaltētiem tomātiem.
Nedēļā pārstrādā trīs tonnas
«Kāpostnīcas» saimniece par realizāciju nevar sūdzēties – pieprasījums ir pietiekams un stabils. Skābētos kāpostus iecienījuši gan Latvijas, gan Lietuvas iedzīvotāji. Ik nedēļu pārstrādā aptuveni trīs tonnas dārzeņu, bet četru hektāru lielo lauku novāc aptuveni divās trijās nedēļās. «Kāpostnīcā» patlaban nodarbināti seši strādnieki. Vairumu ražas noņem ar kombainu, bet daļu – ar rokām. «Beidzot apstiprināti pretimnākoši noteikumi sezonālo strādnieku nodarbināšanā. Mazāk papīru, izdevīgāki nosacījumi gan uzņēmējam, gan darba ņēmējam,» stāsta I. Ļekūne.
Vairāk nekā simt hektāros
Lielākais kāpostu audzētājs mūspusē Aldis Auza no zemnieku saimniecības «Kaži» Rundāles novada Svitenes pagastā «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka šogad saimniecībā kāposti aug 121 hektāra platībā. «Kāpostus jau vācam, darbi turpināsies aptuveni mēnesi,» stāsta saimnieks, piebilstot, ka raža ir vidēja. «Sausais laiks darīja savu, laukus nespējām laistīt. Raža būtiski neatšķirsies no pērnā gada ievākuma,» teic A. Auza.
