Kāds ir jūsu vērtējums reformai pašlaik un VARAM piedāvātajiem novadu nākotnes modeļiem?
Rīga ir tuvāk
IVETA RADZIŅA, Vecumnieku novada Valles pagasta pārvaldes vadītāja:
Droši var teikt, ka bija vērts iekļauties Vecumnieku novadā. Tam savulaik bija nopietns pamatojums, un ar katru gadu pārliecība ir aizvien lielāka, ka šāda izvēle bija pareizā.
Daudz savulaik paveikts, kad pagasta padomes priekšsēdētājs bija Arvīds Zvirbulis. Uzcēla sporta halli, sakārtoja saieta namu, sāka būvēt sporta laukumu. Arī tagad katru gadu pašvaldības iestādēs notiek apjomīgi remontdarbi – Valles vidusskolā, bērnudārzā, pagasta pārvaldes ēkā un Taurkalnes bibliotēkas telpās. Taurkalnei pēdējā laikā pievērsta lielāka uzmanība. Pozitīva ir Vecumnieku novada domes attieksme pret Valles pagastu, kaut arī mums ir tikai izpildvara – lēmumus pieņem domē.
Vislabāk būtu, ja novads saglabātos pašreizējā veidolā. Ja novadiem būs jāmainās, nekādā gadījumā negribētu uz Aizkraukles pusi. Nākamā izvēle būtu Bauska – tur vismaz visas iestādes ir vienuviet pilsētas centrā, nav tālu jāstaigā. Vēl labāks risinājums būtu apvienoties virzienā uz Rīgu, piemēram, ar Baldones novadu. To nosaka arī asfaltētais ceļš, kas šķērso mūsu novadu. Ar Bausku šāda savienojuma nav. Rīgas virziens ir tuvāks. Arī tagad, ja braucam uz lielākiem pasākumiem vai vēlamies gūt pieredzi, dodamies uz Rīgu.
Jānovērtē kļūdas
ASTRĪDA VĪTOLA, Iecavas novada domes deputāte no «Vienotības»:
Jaunai teritoriālajai reformai reģionos pirms ķerties klāt, būtu jānovērtē iepriekšējā reformā pieļautās kļūdas. Jānoskaidro, kādi ir finanšu ieguvumi vai zaudējumi, kā pieaugusi birokrātija novados, kā mainījusies pašvaldību pakalpojumu pieejamība sabiedrībai tālākos lauku pagastos.
Uzskatāms rādītājs iepriekšējo reformu «panākumiem» ir tas, cik par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem kapitāli izremontētu ēku ir jau atstātas un cik vēl atstās sagrūšanai pēc nākamās reformas. Vajadzētu saskaitīt, cik iedzīvotāju pēc iepriekšējās reformas ir aizbraukuši darbu meklēt uz ārzemēm vai aizmigrējuši uz novadiem Rīgas tiešā tuvumā. Vai Pierīgas pašvaldības būs spējīgas uzņemt iedzīvotājus, kuri pēc kārtējās reformas, palikuši bez darba, dosies projām no laukiem?
Strādājot par attīstības nodaļas vadītāju Ķekavas novada domē, jau tagad redzu, ka savā novadā nevaram nodrošināt visas ģimenes ar vietām bērnudārzos un skolās. Tas tāpēc, ka Pierīgas pašvaldībām infrastruktūra jāattīsta par sava budžeta līdzekļiem. No ES struktūrfondu programmām galvaspilsētai tuvākās pašvaldības ir izslēgtas.
Reformas varianti katram novadam jāvērtē, vai tas dos lielākas attīstības iespējas. Taču pirms kārtējās reformas vajadzētu samazināt tagadējo deputātu skaitu un beidzot skaidri nodalīt lēmējvaru no izpildvaras.
Mazāk izdevumu
JĀNIS EGLĪTIS, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks:
Veidojot 49 novadu projektu, ņemti vērā vairāki kritēriji. Attīstības centrā jābūt ne mazāk kā 1000 iedzīvotājiem, novadā – vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada centram ir 40 km, un blakus novadu centri nav tuvāk par 30 km. Ieceri veidot Bauskas novadu, pievienojot Rundāles un Iecavas novadu, pamato ceļu tīkls, skolēnu plūsma, attālums starp administratīvajiem centriem un infrastruktūra. Savukārt lielais attālums no Valles un Kurmenes pagasta līdz Bauskai, kā arī ceļu tīkls nepārliecina, lai Vecumnieku novadu iekļautu Bauskas novadā.
Ieguvumi jāvērtē valsts pārvaldes attīstības kontekstā. Šāds dalījums radītu iespēju nodot dažas valsts funkcijas pašvaldībām, koncentrējot to budžetos līdzekļus. Būtu lielu projektu un ES fondu apguves iespējas. Tas samazinātu pārvaldes izdevumus. Par piemēru var minēt Bauskas novada izdevumus vadības dienestiem – pērn uz vienu iedzīvotāju tie bija 55,4 eiro, Iecavas un Rundāles novadā – 89,3 un 83,8 eiro. Latvijā lielākās administrācijas izmaksas uz vienu iedzīvotāju pērn bija Riebiņu novadā – 202,2 eiro, vismazākās Jelgavas novadā – 22,5 eiro. Domāju, ka iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus, ir jāzina, kā tos izlieto. Vēlamies, lai pašvaldības kļūtu spēcīgākas un patstāvīgākas, nevis noteiktās funkcijas spētu pildīt tikai savstarpējā sadarbībā, kā tas ir patlaban.
