Iecavas, Bauskas un Vecumnieku novada tīrumos šonedēļ intensīvi novāc kukurūzu, jo pēc pirmā sala šī kultūra jānopļauj 6 – 7 dienās.
SIA «Zeltezeri» laukos Iecavas novada Zorģu pusē un Vecumnieku novada Stelpes pagastā trešdien, 7. oktobrī, strādāja divas brigādes, stāsta uzņēmuma vadītājs Arnis Bole.
Labs ievākums
«Tā kā šonedēļ naktī piedzīvots pirmais sals, atlikusi nepilna nedēļa, lai novāktu kukurūzu, jo aukstums aptur tās augšanu,» laikrakstam «Bauskas Dzīvei» skaidro laukkopis. «Mūsu mērķis ir novākt iespējami vairāk sausnas masas «Agro Iecava» biogāzes stacijas barošanai. Optimāls rādītājs būtu 30 – 35% sausnas, bet patlaban vācam pie 26%, jo jānokopj lielas platības.»
«Zeltezeros» izaudzētie graudi glabājas noliktavā, jo pašlaik tiem ir zema cena. Kviešu raža iecavniekiem šogad bijusi 6,7 t/ha. Visu pašu audzēto «Zeltezeri» izmanto arī blakusnozarēs – lopbarībai strausiem un aitām.
Kukurūzas ievākuma rādītāji šogad ir labi – 10 – 12 t/ha, vietām pat 13 – 14 t/ha. «Kaut arī jūnijs un jūlijs bija sauss, izglāba augusta siltums – kukurūza saņēmās,» stāsta A. Bole. Laukus sezonas laikā iecavnieki kontrolē ar dronu, no augšas filmējot un precīzi nosakot gan applūdušās platības, gan sējumu kvalitāti un izvēloties labāko apstrādes veidu. Uzfilmēto materiālu atvēlot arī kaimiņu lauku saimniekiem.
Nomāts transports
Lauku apstrādes tehnika «Zeltezeriem» ir pašu, to ļoti labi uzturot mehāniķis un brigadieris Jānis Zabarovskis no Bauskas novada Mežotnes pagasta. Agronomi ir iecavnieks Normunds Jaunzemis un Vita Roze, vadības komandu nosauc Arnis Bole. Kopumā uzņēmumā nodarbināti 36 cilvēki, par visiem maksā nodokļus, ir sociālās garantijas.
Pašlaik Latvijā jaudīgāko kukurūzas smalcinātāju «Jaguar» uzņēmums iznomā ražas novākšanas laikā, līdzīgi arī transportēšanai tiek izmantots ārpakalpojums. «Ik pa laikam rūpīgi aprēķinām ieņēmumus un izdevumus. Secinājām, ka vest zaļo masu no lauka ar traktoriem nav izdevīgi, tāpēc nolīgstam transporta uzņēmumus ar lielajiem furgoniem,» skaidro A. Bole.
Sasmalcināto kukurūzu iepilda konteinerā, ko iestumj furgona kravas kastē un nogādā līdz uzņēmuma bāzei Iecavas pievārtē. Ražas aizvešana no lauka tiek organizēta pa apli, lai platajiem vedējiem nevajadzētu satikties uz šaurajiem lauku ceļiem, loģistikas nianses atklāj vadītājs.
Trešdienas rītā vairāki hektāri kukurūzas pie Iecavas novada robežas Zorģu pusē tika novākti trijās stundās, jo kombains vienlaikus nogriež 12 rindu. Dienā «Zeltezeri» nopļauj 50 ha kukurūzas, nedēļas vidū vēl bija atlikuši 400 ha. Zaļo masu noglabā stirpās, lai pēc tam izmantotu siltuma un elektrības ražošanai biogāzes stacijā vai kā skābbarību.
Spēcīga kultūra
«Zeltezeri» kopš 2012. gada mērķtiecīgi atkopj iepriekš aizaugušas platības – gan lauksaimniecības zemi un vecos augļudārzus, gan apbūvei paredzētus, bet neizmantotus gabalus Iecavas tuvumā. Šogad no jauna iekopti 40 ha, saka A. Bole.
«Kukurūza ir ļoti laba kultūra, lai pirmajā gadā apsētu atkoptās platības,» skaidro lauksaimnieks. «Augiem ir spēcīga sakņu sistēma, kas iznīcina neizņemtās nezāles vai krūmāju sakņu atliekas.»
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, 2014. gadā kukurūzas sējumos izmantoja vismazāk ķimikāliju starp dārzkopības kultūrām. Arnis Bole apstiprina, ka kukurūzas vālītes no «Zeltezeru» laukiem var droši ēst, un to jau darot ne viens vien novadnieks, kam lauki ir kaimiņos vai pa ceļam no darba uz mājām. «Tas mūs neuztrauc, lai cilvēki ēd veseli. Noplūcot pa kādai vālītei, nekas ļauns nenotiek. Taču ir tādi darboņi, kas piegriež vieglā auto piekabi ar kukurūzas vālītēm no mūsu laukiem bez prasīšanas un pārdod tās Rīgas Centrāltirgū. Viena vālīte tur maksā ap 50 eirocentiem. Diemžēl mums šie zaudējumi jāpieskaita mežacūku postījumiem.» Mežazvēru mielošanās dēļ «Zeltezeriem» zūdot pat vairāk nekā desmitā daļa ražas, atzīst vadītājs.
Kukurūzu patlaban novāc arī SIA «Lielmežotne» apstrādātajās platībās, kā arī lopkopības saimniecībās, kur to izmanto dzīvnieku barībai.
UZZIŅAI
«Zeltezeri» Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadā patlaban apstrādā 2300 ha: 1000 ha šogad augusi kukurūza, 1000 ha – kvieši, rudzi, auzas, mieži, pupas, ap 300 ha atvēlēti ilggadīgajiem sētajiem zālājiem.
Starptautiskā Graudu padome (IGC) prognozē, ka kviešu raža pasaulē šogad sasniegs rekordaugstu rādītāju – 727 milj.t, par 9 milj.t vairāk nekā pērn.
Kviešu krājumi būs rekordaugsti – 211 milj.t. Tas mazina graudu cenu pasaules biržā.
Latvijā šogad graudu un rapšu ražai prognozēts jauns rekords – 2,58 milj.t.
Pēc ASV Lauksaimniecības ministrijas datiem, kukurūzas raža pasaulē šogad sasniegs 989,3 milj.t, kas ir par 10,2 milj.t mazāk nekā iepriekšējā sezonā. Tas draud ar nepietiekamu apgādi valstīs, kur kukurūzu izmanto cilvēku pārtikai.
Avoti: «Zeltezeri», graudi.lv, Zemkopības ministrija.
