Aptuveni puse ģimenes ārstu katru gadu pārsniedz kvotas uz dažādiem
izmeklējumiem tādēļ, ka kvotu skaits neatbilst reālajām ārstu un
pacientu vajadzībām, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ģimenes ārstu
asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.
Princis atzina, ka veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS)
paziņojums, ka ģimenes ārstiem būs stingri jāpieturas pie piešķirtajām
kvotām, ietekmēs pacientus. Viņš uzskata, ka jau šobrīd kvotu apjoms ir
pārlieku mazs.
“Un valsts uz to piever acis, lai taupītu naudu. Mēs uzskatām, ka
šāda kvota nemaz nav likumīga, jo ārstniecību regulē ne tikai Ministru
kabineta noteikumi, kur šī kvota ir atrunāta.” Princis sacīja, ka šie
noteikumi ir tikai saistoši, jo, “ja gadu no gada mēs to pārtērējam,
valsts atzīst, ka ģimenes ārsti rīkojas pareizi”. Šāda situācija nav
izveidojusies pirmo gadu, piebilda ģimenes ārsts.
Princis gan uzsvēra, ka, protams, ģimenes ārsti cenšas kvotas
ievērot, tomēr prioritāte vienmēr ir pacients. “Ārstam ir tiesības
rīkoties un nosūtīt kaut ko vairāk, pat, ja viņam intuitīvi šķiet, ka tā
vajag. Ārsta prioritāte ir pacients, nevis kvotas,” skaidroja ārsts.
Princis atzīmēja, ka kvotu sistēma ir pretrunā ar veselības aprūpē
uzstādīto mērķi jau agrīni diagnosticēt slimības un “uzminēt”, ka
pacients ir slims. “Ja kvotas ir ierobežotas, pastāv iespēja, ka agrīnu
diagnostiku veikt ir sarežģītāk,” pārliecināts ir ģimenes ārsts.
Viņš arī atzīmēja, ka agrīni diagnosticēts vēzis ir viens no ģimenes
ārstu kvalitātes kritērijiem. “Latvijā tikai 25-27% ģimenes ārstu veic
izmeklējumus pietiekami plaši. Ne jau tāpēc, ka negrib. Faktiski mums
vajag vairāk naudas pašiem izmeklējumiem. Pašā sistēmā ir milzīga
pretruna,” uzsvēra Princis.
Tāpat ir neliels skaits analīžu, kas domātas retu diagnožu
ārstēšanai, un tās izmaksā ļoti dārgi. “Ar ļoti retu slimību analīzēm
iespējams iztērēt visu mēneša [kvotu] normu,” sacīja princis un
piebilda, ka ģimenes ārsti nevar ietekmēt kvotas, ja nevar “menedžēt”
analīžu cenas.
Patiesībā tā ir izmisuma situācija, kurā atrodas ministrs un valsts,
sacīja Princis un skaidroja, ka problēma ir tā, ka nozares iekšējās
rezerves ir izsīkušas un nav iespējams ārstiem vairs piešķirt
finansējumu no kādām citām pozīcijām. “Šobrīd valsts ir nonākusi galīgā
strupceļā,” rezumēja Princis.
Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis uzskata, ka Belēvičs kā
veselības ministrs pie ģimenes ārstiem par kvotu ievērošanu vērsies
“gandrīz ar draudiem”. Arī Princis esot saņēmis vēstuli saistībā ar to,
ka ir pārtērējis kvotas. Vēstulē bijis teikts, ka nepieciešams
uzraudzīt, lai kvotas netiktu pārkāptas, tomēr Princis vēlreiz uzsvēra,
ka, pirmkārt, viņam jādomā par pacientu. “Un to nosaka citi normatīvie
akti, kas ir augstāk stāvoši nekā šī kvota, nekā mans līgums ar
Nacionālo veselības dienestu,” sacīja ārsts.
Viņš arī piebilda, ka kvotu stingra ievērošana neglābjami
“atsauksies” uz pacientiem un Latvijā oficiāli būs maksas medicīna. Un
šāda situācija nav nekur citur Eiropā, piebilda Princis.
Jau ziņots, ka, ierobežojot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu
iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, Belēvičs vēloties
panākt vien to, lai ģimenes ārsti ievērotu viņiem noteiktās kvotas uz
laboratorijas izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem.
Belēvičs stāstīja, ka ir ģimenes ārsti, kuri pārsniedz sev piešķirtās
kvotas gan par laboratorijas izmeklējumiem, gan par kompensējamiem
medikamentiem. Formāli kvotas ir, bet par to pārsniegšanu nav jāatbild.
