Solījumu par uzticību Latvijas Republikai pirmdien, 12. oktobrī, Bauskā apliecināja četri jaunie pilsoņi.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Bauskas nodaļas amatpersonas, jaunos pilsoņus sveica novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
Ieradies pirms 20 gadiem
Viens no četriem jaunajiem Latvijas pilsoņiem ir bijušais Pakistānas pilsonis Fasihs Ahmeds, kurš dzīvo un strādā Iecavā. Latvijā viņš ieradās pirms divdesmit gadiem, lai Rīgas Tehniskajā universitātē apgūtu datorzinības. Jaunietis aktīvi iekļāvās mūsu valsts kultūrvidē un sabiedriskajā dzīvē, pēc studijām palika dzīvot un strādāt Latvijā.
Tagad Fasihs ir precējies, ģimenē aug trīs bērni. Divi jaunākie – Ali un Aiša – bija ieradušies uz svinīgo ceremoniju Bauskā. No Indijas bija atbraucis Fasiha tēvs Muštaks Ahmeds. «Bauskas Dzīvei» viņš atzina, ka atbalsta dēla izvēli kļūt par Latvijas pilsoni. Par mūsu valsti gan indietis daudz negribēja izteikties, vien sacīja, ka te ir ļoti auksti.
Grūtās garumzīmes
F. Ahmeds pilsonības iegūšanu uzskata par likumsakarīgu soli savā dzīvē: «Es te dzīvoju, strādāju, man ir savs bizness. Lai to varētu attīstīt, man līdzās angļu un krievu mēlei bija jāapgūst arī latviešu valoda. To prot mani bērni, sieva, kādēļ gan lai es neiemācītos?! Protams, ar manu dzimto – urdu – valodu to grūti salīdzināt, taču iemācīties var. Sarežģītāk ir apgūt garumzīmju pareizu lietošanu. Naturalizācijas eksāmenā pārbaudījumi par Latvijas vēsturi un Satversmi nemaz nebija grūti.»
«Bauskas Dzīve» jaunajam mūsu valsts pilsonim pavaicāja viņa viedokli par sabiedrībā pašlaik tik aktuālo bēgļu tēmu. F. Ahmeds pārāk runīgs nebija, vien atzina, ka diezin vai šie cilvēki Latvijā būs palicēji, ja nu vienīgi kāda ģimene. Viņš uzskata, ka bēgļi ierodas Eiropā, lai dzīvotu galvenokārt turīgākās valstīs, arī mūsu klimats ne visiem būs tīkams.
Dāvā fotoalbumus
PMLP Bauskas nodaļas vadītāja Ilona Ķepale «Bauskas Dzīvei» paskaidroja – lai kļūtu par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā, personai jāapliecina latviešu valodas prasme, sekmīgi jānokārto Satver-smes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude. 2013. gada oktobrī stājās spēkā jauna kārtība, kas paredz iedzīvotāju uzņemšanu pilsonībā organizēt kā svinīgu ceremoniju. Šoreiz Bauskas novada domes sēžu zālē jaunajiem pilsoņiem pasniedza fotoalbumus, muzikālu sveicienu veltīja Bauskas kultūras centra vokālais ansamblis «Saules zaķis». I. Ķepale piebilda – par pilntiesīgiem pilsoņiem šajā dienā naturalizētās personas kļūs tad, kad to apstiprinās ar Ministru kabineta rīkojumu. Tad jaunie pilsoņi varēs kārtot formalitātes personu apliecinošo dokumentu saņemšanai.
No 2013. gada 1. oktobra Bauskas nodaļā 26 personas iesniegušas dokumentus un saņēmušas Latvijas Republikas pilsonību. To vidū ir 12 krievi, pieci baltkrievi, četri ukraiņi, trīs lietuvieši, viens polis. Viena persona savu tautību nebija norādījusi. F. Ahmeds ir vienīgais, kuram bijusi citas valsts pilsonība, pārējie pirms tam bijuši Latvijas nepilsoņi. Jaunie pilsoņi: 12 ir Bauskas novadā, deviņi – Iecavas, divi Rundāles un viens Vecumnieku novadā. Bauskā pilsonībā uzņemti arī viens jelgavnieks un viens rīdzinieks.
UZZIŅAI
Persona, kuru uzņem Latvijas pilsonībā, svinīgā ceremonijā nolasa un paraksta solījumu par uzticību Latvijas Republikai:
«Es, (vārds, uzvārds), dzimis/dzimusi (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs/uzticīga Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāls/lojāla Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.»
