Trešdiena, 22. aprīlis
Armands, Armanda
weather-icon
+12° C, vējš 4.92 m/s, ZR vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Katrs aktieris ir sava tēla advokāts

Vecumnieku novada amatierteātru skatē savu iepriekšējās sezonas veikumu uz Misas tautas nama plašās skatuves 10. un 11. oktobrī rādīja septiņi pašmāju kolektīvi, kā arī trupas no Jaunsaules (Bauskas novada Vecsaules pagasts) un Iecavas.

Lai gan iepriekš skate allaž norisinājās maija sākumā, šogad tika nolemts to pārcelt uz oktobri, lai kolektīvi kvalitatīvāk varētu sagatavoties Zemgales reģiona konkursam, kas notiks 2016. gada sākumā, skaidro Agrita Laudurga, Vecumnieku tautas nama vadītāja.

Izrādes – tik atšķirīgas
Divas garas dienas publiku te smīdināja, te uz pārdomām vedināja desmit dažādu žanru iestudējumi. Mijoties dekorācijām un aktieru sastāvam, skatītāji tika izaicināti gan uz jociņiem, kas vērsti uz fiziskās un materiālās eksistences izpausmēm, gan tiekšanos pēc garīgā piepildījuma un sapņiem.

Amatierteātru sniegumu vērtēja teātra pedagoģe, režisore Ligita Smildziņa un jaunā aktrise Dace Šteinerte.

«Izrādes bija tik atšķirīgas! Patiesi žēl, ka kolektīvi nevarēja noskatīties cits cita sniegumu. Tas būtu iedvesmojoši un ļautu saprast, ka repertuāra izvēle var būt dažāda. Ja izdodas atrast piemērotu materiālu savai trupai, ir viegli strādāt – aktieri saprot, ko režisors no viņiem grib, rodas savstarpēji atbalstošas idejas,» sacīja L. Smildziņa. Viņa atzina, ka nereti, vēloties izdabāt publikai, tiek iestudēti «lēti joki», taču šāda satura darbi neļauj aktieriem augt. «Kurš ir teicis, ka zālē sēdošie gaida vieglu izklaidi? Nevajag skatītāja izpratni un spēju domāt līdzi novērtēt par zemu!» uzsvēra skatuves mākslas pazinēja.

Jaunieši negrib piezemētu līmeni
Žūrija pauda nožēlu par to, ka jauniešu izrādes skatījās pārsvarā tantiņas. «Nav saprotams, kāpēc latviešu valodas skolotājus un viņu audzēkņus neieinteresēja iespēja redzēt Iecavas trupas uzvesto Aspazijas drāmu «Sidraba šķidrauts», lai pārliecinātos, cik brīvi jaunieši runā dzeju un cik viegli viņu izpildījumā šis «jocīgais stāsts» ir uztverams. Tagad, kad tik daudz runā par tikumisko audzināšanu, aktuālas ir G. Priedes lugā «Tētis un māmiņa jeb Niklāva Rimšas noslēpums» paustās idejas, ko prata «iznest» Iecavas jaunieši,» sacīja
L. Smildziņa. Arī šo kamerizrādi vēroja lielākoties vecākās paaudzes publika.

Vērtētājas atzīmēja, ka pieaugušo trupas domas ziņā ar savu repertuāru netiek līdzi jauniešiem, kuri negrib piezemētu līmeni. Skarot šo problēmu, izvērtās diskusija ar režisoriem, kuri bieži vien ir dilemmas priekšā – ir jāizdabā aktierim, ir jādomā, ko piedāvāt skatītājam. Misas tautas nama vadītāja, amatierteātra «MIStērijA» režisore Sandra Vēvere atzīmēja, ka ir grūti piemeklēt materiālu, lai katram aktierim būtu pa lomiņai, jādomā, kā viņu pierunāt «ņemt to pretī», jo ne vienmēr visi grib spēlēt «sliktos» varoņus. «Trupa ir jāaudzina. Katrā lomā var atrast kādu gaišumiņu, pat visriebīgākajā tēlā ir rodams cilvēciskais attaisnojums,» sacīja D. Šteinerte. «Katrs aktieris ir advokāts savam tēlam, un viņam to jāprot saprast, rast atbildi uz jautājumu, kāpēc viņš ir tāds, jāmāk attaisnot rīcību,» piebilda L. Smildziņa.

Izceļ «Sasisto spoguli»
Amatierteātru sniegumu D. Šteinerte vērtēja pirmoreiz, un jaunā aktrise bija patīkami pārsteigta, cik daudziem cilvēkiem teātra spēlēšana ir hobijs. «Viņi kāpa uz skatuves ar tādu degsmi, spēlēja no sirds. Šķiet, tā šiem ļaudīm ir kā terapija.»

Par žūrijas mīluli un favorītu kļuva komēdijas «Sasistais spogulis» galvenās lomas tēlotājs Aigars Reinholds. «Kad viņš sāka spēlēt, domājām, ka uz skatuves ir Jānis Reinis. Dieva dots aktieris. Viņš savu varoni atveidoja tik artistiski, perfekti «izgāja cauri» lomai, kas nebija vienkārša. Viņš patiesi nospēlēja komēdiju,» aktieri slavēja vērtētājas.

Analizējot skatē piedāvātos šī žanra iestudējumus, L. Smildziņa un D. Šteinerte uzsvēra, ka komēdija ir jāspēlē nopietni, «bez ākstīšanās un gorīšanās». Ja tiek izrādīta melnā komēdija, bet zālē valda stindzinošs klusums, tā nav komēdija, jo publikai ir jāsmejas par jokiem. Amatieriem nav viegli uzvest komēdiju, jo aktiermeistarība nav tādā līmenī, lai varētu novērtēt partneri, uztvert viņu un atdot savu lomas virsuzdevumu. «Bieži vien personāžs uz skatuves pats ap sevi čubinās, mēģina atcerēties tekstu, neiedarbojas uz partneri, nedzird īsti, ko otrs saka, nereaģē atbilstīgi tēlam,» uz kļūdām norādīja vērtētājas.

«Skaistkalniešus dikti saslavēja,» par žūrijas atzinību priecājas amatierteātra «Gadījums» režisore Aija Skosa, kura vada arī trupu Vallē. «Lai gan viencēlienā spēlē tikai trīs aktieri, kolektīvam izdevies apliecināt, ka arī «mazumiņš» kaut ko var, ja režisors prot piemeklēt aktieru ansamblim piemērotu materiālu,» vērtē Līga Baļčūne, Skaistkalnes tautas nama vadītāja. Skaistkalnieši komēdiju «Sasistais spogulis» rādījuši Bārbelē, Skaistkalnē un Jaunsaulē.

Izrādē «Mazā raganiņa» galveno lomu atveidoja Valles vidusskolas 8. klases audzēkne Megija Krotova. Arī iepriekš uzvestajā darbā «Buratīno piedzīvojumi» meitenei bija uzticēta titulloma. «Spēlēt teātri ir mans hobijs,» uzsver aktrise, piebilstot, ka grūtākais ir iemācīties tekstu un improvizēt brīžos, ja kāds no saspēles partneriem aizmirsis savu sakāmo. Jānim Folkmanim bija jāiejūtas piecos tēlos, viņš bija Tīruma ragana, Ķegļu brālis, Pircējs, Maroni tirgotājs un Skrodera Fricis. Personāžu atveidotājs atzina, ka nav viegli tādā tempā pārslēgties no vienas lomas uz citu, savukārt žūrija atzīmēja, ka trupas dalībnieka spējā būt tik dažādam izpaužas režisora milzīgais darbs ar aktieriem.

Izdevību nevar laist garām!

«Atbraucām parādīt sevi, mācīties no citiem un gūt iedvesmu. Patīkami, ka žūrija mūs pozitīvi novērtēja, sniedza vērtīgus ieteikumus,» sacīja Jaunsaules amatierteātra režisore Inga Cepure. Trupu saista draudzība ar skatuves mākslas daudzinātājiem Skaistkalnē un Stelpē. Jaunsaulieši uzvedumu «Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās» nolēmuši rādīt arī amatierteātru skatē Bauskā 28. novembrī.

Uzteicot skates dalībnieku sniegumu, L. Smildziņa sacīja: «Visiem ir apbrīnojama drosme kāpt uz skatuves, labas aktiermeistarības prasmes, bet, pats svarīgākais, – viņi to ir iemācījušies, strādājot pie lugas, nevis četrus gadus apgūstot aktiermākslu Latvijas Kultūras akadēmijā.»

Abas dienas notiekošajam uz skatuves līdzi sekoja vairāki Misas iedzīvotāji. «Vienreizēji skaistas izrādes. Patika gan «Mazā raganiņa», gan stelpiešu «Līgošanas nerātnības». Vēroju aktierus un apbrīnoju viņu aizrautību, māku apgūt tekstu, nospēlēt prieku un pārdzīvojumus,» atklāj Zenta Ādamsone.

Ilga Kolosovska no Vecumnieku pagasta «Laimām» atzina, ka pirmās dienas repertuārs viņai paticis labāk. «Redzēju visas izrādes, izņemot stelpiešu uzvedumu. Ļoti patika valliešu iestudētā «Krustmāte Jūle no Tūles», skaistkalniešu «Sasistais spogulis» un Iecavas jauniešu uzvestā luga «Tētis un māmiņa jeb Niklāva Rimšas noslēpums». Grūti bija uztvert lugā «Septiņas pēdas zem zemes» pausto vēstījumu,» vērtē skatītāja. Otrajā dienā izrādīto repertuāru noskatījās arī Ārija Nēringa. Paužot viedokli par skatuves mākslas entuziastu veikumu, viņa piebilda: «Kā gan var laist garām tādu izdevību tepat, Misā, vērot tik daudz izrāžu!»

UZZIŅAI

AMATIERTEĀTRU SKATES REZULTĀTI

Pirmās pakāpes diploms
Skaistkalnes tautas nama
amatierteātris «Gadījums», režisore Aija Skosa. E. Vulfs «Sasistais spogulis».

Bārbeles tautas nama amatierteātris «Bārbelīši», režisors Ingus Pavinkšnis. O. Preislers «Mazā raganiņa».

Iecavas kultūras nama amatierteātris «Artis», režisore Valda Karnīte. G. Priede «Tētis un māmiņa jeb Niklāva Rimšas noslēpums».

Otrās pakāpes diploms
Valles saieta nama amatierteātris, režisore Aija Skosa. P. Reimans «Krustmāte Jūle no Tūles».

Iecavas kultūras nama amatierteātris «Artis», režisore Valda Karnīte. Aspazija «Sidraba šķidrauts».

Jaunsaules amatierteātris, režisore Inga Cepure. J. Janševskis «Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās».

Kurmenes tautas nama amatierteātris «Kurmene», režisore Gunta Drezova. G. Drezova «Lauku gurķis».

Trešās pakāpes diploms
Stelpes pagasta amatierteātris «Urguči», režisore Lilita Berliņa. A. Grīniece «Līgošanas nerātnības».

Misas tautas nama amatierteātris «MIStērijA», režisore Sandra Vēvere. V. Pumpure «Kaimiņu būšana».

Vecumnieku tautas nama amatierteātris «Vecmuiža», režisore Rūta Treija. A. Ūdris «Septiņas pēdas zem zemes».

Avots: Vecumnieku novada amatierteātru skates rezultātu protokols.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.