Mazūdens periods upēs un ezeros, kas Latvijā ieildzis jau kopš
jūnija, pārskatāmā periodā nebeigsies, prognozē Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi.
Zems ūdens līmenis upēs un ezeros, kā arī zems gruntsūdens līmenis ir
aptuveni kopš jūnija. Taču to ietekmēja jau pagājusī ziema, kad bija
maz sniega un arī pavasarī izpalikušais plūdu periods. Lai gan jūlijs
bija nokrišņiem bagāts, tomēr tas nespēja uzlabot situāciju. Pārējos
mēnešos kopš jūlija nokrišņu daudzums nebija liels, turklāt oktobrī
vispār nokrišņu tikpat kā nav bijis.
Lai ūdens līmenis paaugstinātos, ir nepieciešami ilgstoši nokrišņi,
vismaz nedēļas garumā, norāda hidrologi. Tomēr pārskatāmā nākotnē
prognozes nav iepriecinošas – nokrišņi varētu būt gaidāmi ap 6. un
7.novembri, tomēr arī tie nebūs ilglaicīgi.
Ja ūdens līmenis būtiski nepaaugstināsies, bet ziema būs ar lielu
salu, ūdenstilpes var ātrāk aizsalt un ledus būs biezāks, jo seklāki
ūdeņi aizsalst ātrāk – tajos mazāk saglabājas siltums. Savukārt tas var
negatīvi ietekmēt zivis – tām zem ledus slāņa var pietrūkt skābekļa.
Jau patlaban zemais ūdens līmenis ietekmē zivju uzvedību, piemēram
jūrā mītošās lašveidīgās zivis, kas parasti rudenī dodas uz upēm
nārstot, ir kļuvušas krietni kūtrākas un vai nu uzturas jūrā, vai arī
upju gultnēs esošajās bedrēs.
Iepriekšējo reizi ieildzis sausums ir bijis 1976., 1996. un 2006.gadā.
