Eiropas Parlamentā (EP) politisko lēmumu pieņemšana par bēgļu izmitināšanu dalībvalstīs ir sakārtota. Latvijā tuvāko divu gadu laikā vieta būtu jārod 776 pārvietotām personām. Mūsu valdībai tik raiti ar likumdošanas izstrādi neveicas.
Koalīcijas padomes sēdē pirmdien, 26. oktobrī, nolemts atkal atlikt Bēgļu uzņemšanas plāna izskatīšanu valdībā.
Pabalsts samazināts
Ministru prezidente Laimdota Straujuma ļoti cer, ka pēc nedēļas valdībā vajadzētu pieņemt to plāna sadaļu, kas saistās ar bēgļu izvēli, transportēšanu un «Mucenieku» infrastruktūras sakārtošanu. Tāpat koalīcija konceptuāli vienojusies, ka pabalsta apmērs bēgļa statusu saņēmušajām personām tiks samazināts līdz 139 eiro iepriekš minēto 256 eiro vietā. Šāds pabalsts atbilst minimālo ienākumu apmēram.
Par otro vai trešo ģimenes locekli bēgļi varēs saņemt 70 procentus no minimālajiem ienākumiem, proti, 97 eiro.
EP deputāte I. Vaidere kritiski vērtē kapitālieguldījumus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā «Mucenieki». Nav pieņemams šeit pulcēt lielu skaitu iebraucēju. Vairāk enerģijas jātērē, palīdzot bēgļiem pēc iespējas ātrāk iekļauties vidē, piedāvājot viņiem dzīvesvietas dažādos valsts novados.
Tas nav tik vienkārši, un visiem uz Latviju atbraukušajiem bēgļiem vispirms tomēr būs jāuzturas «Muceniekos», apliecina Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Izstrādājot rīcības plānu, atbildības jomas noteiktas vairākām ministrijām. Lielākais darbu apjoms jāpaveic Iekšlietu ministrijai, kuras eksperti oktobra beigās dosies uz Grieķiju un Itāliju. No bēgļu nometnēm šajās valstīs paredzēts pārvietot personas uz Latviju.
Mācīs latviešu valodu
«Muceniekos» ar bēgļiem strādās apmēram trīs mēnešus. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) top 120 stundu gara intensīva latviešu valodas apguves programma. IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka nodarbības paredzētas četras reizes nedēļā pa trim stundām. Ministrija gatava izstrādāt programmu bēgļu bērniem, lai viņi skolās ātrāk iekļautos līdzaudžu vidū.
Kultūras ministrijas valsts se-kretārs Sandis Voldiņš apliecina, ka tiek izstrādāti vairāki socializēšanās mehānismi. Speciālisti bēgļiem palīdzēs orientēties mūsu valstī, piemēram, kā izmantot sabiedrisko transportu, kā droši pārvietoties, kādu pārtiku lietot. «Medijos izskanējušas ironiskas replikas, ka mēs mācīsim bēgļiem, kuras sēnes ir ēdamas, kuras indīgas. Mums tas šķiet pašsaprotami, jo ir taču jāiedomājas cilvēki, kuri mūsu platuma grādos nonākuši pirmo reizi un reālas sēnes nav redzējuši,» skaidro S. Voldiņš.
Ar bēgļiem strādās arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti. Aģentūras direktore Inese Kalvāne stāsta, ka bēgļiem sniegs triju veidu palīdzību: informatīvo, konsultatīvo, ja būs nepieciešams, arī psiholoģisko. «Stiprināsim kapacitāti, apmācot speciālistus strādāt ar šādām personām. Uzmanību pievērsīsim darbam «Muceniekos», jo nevaram visās 28 filiālēs nodrošināt šādus speciālistus. Ja, aizejot no «Muceniekiem» un deklarējoties kādā novadā, personai būs nepieciešama mūsu palīdzība, viņa to saņems,» skaidro I. Kalvāne.
Drīkstēs pamest valsti
Izmantojot mentoru pakalpojumus, personām vajadzētu pēc trim mēnešiem pamest «Muceniekus», rast sev dzīvesvietu un nodarbošanos. «Mums nav obligāti jānodrošina šie cilvēki ar dzīvesvietu un darbu. Mums jāpalīdz viņiem apgūt valsts piedāvāto un pašiem meklēt avotus savai eksistencei,» skaidro I. Pētersone-Godmane.
Viņa uzsver, ka bēgļiem netiks liegts pamest Latviju un doties uz kādu citu ES dalībvalsti. Taču, nonākot, piemēram, Vācijā, personai būs jāievēro šīs valsts likumi, tostarp par darba iespējām. Ja būs pārkāpumi, viņu sūtīs atpakaļ uz valsti, kurā piešķirts bēgļa statuss, šajā gadījumā – uz Latviju.
EP deputāts R. Zīle precizē, ka Latvijā reģistrēts bēglis Vācijā nevarēs pieprasīt tur noteiktos sociālos pabalstus, kas, kā zināms, ir daudz lielāki nekā šeit. Tādējādi nav korekti runāt par to, ka bēgļi no Latvijas masveidā dosies projām. Tiek pieļauts, ka daļa bēgļu varētu braukt pie tautiešiem, kur viņi spētu ātrāk integrēties. Vācijā, kā arī Zviedrijā ir plašas sīriešu, citu Tuvo Austrumu tautu kopienas.
Pašvaldībām kvotas neuzspiedīs
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne piekrīt priekšlikumam neveicināt šo personu apmešanos lielās kopienās. Tas nākotnē varētu radīt bīstamus simptomus.
Ekonomikas ministrija apņēmusies veidot datubāzi par pieejamiem lētākiem mājokļiem, kurus piedāvāt bēgļiem. Vietējā vara aicināta sniegt ziņas par nodarbinātības iespējām šiem cilvēkiem. «Vēlos uzsvērt, ka valsts nekādā veidā nenoteiks pašvaldībām, cik bēgļu tām pie sevis jāizmitina, jānodrošina ar darbu,» akcentē L. Čigāne.
Saņemot bēgļa statusu, persona varēs brīvi pārvietoties pa valsti, deklarēties tajā pašvaldībā, kurā būs pieejama šim cilvēkam finansiāli «paceļama» dzīvojamā platība. Ja pēc gada, kad beigsies valsts noteiktais pabalsts, bēglis, sadarbojoties ar NVA, nebūs sev atradis darbu, viņš varēs vietējās varas sociālā dienesta pārstāvjiem lūgt tādas pašas sociālās garantijas kā jebkurš cits pašvaldībā mītošais.
Sajūsmu nepauž
«Bauskas Dzīves» uzrunātie mūspuses novadu iedzīvotāji par šo tēmu neizteicās īpaši jūsmīgi. Evita (uzvārdu nevēlējās paust publiski) no Vecumnieku novada bēgļu uzņemšanu no Sīrijas un Irākas atbalsta tikai tādēļ, ka neesam droši, vai mums pašiem nevajadzēs kādreiz lūgt līdzīgu palīdzību, kad Latvijā varētu ierasties daudz bēgļu no austrumu valstīm. «Nepalīdzot tagad, varam nesagaidīt citu palīdzību, kad mums tā varētu būt nepieciešama,» uzskata Vecumnieku iedzīvotāja.
Baušķenieks students Arnis Vai-vars ir kritisks tādēļ, ka viņu biedē radikālais islāms. Jaunietis nav drošs, vai visi ieceļotāji pielāgosies mūsu tradīcijām. Viņi var veidot savas kopienas, kurās esošie negribēs pakļauties mūsu likumdošanai, sabiedrības normām. «Virtuālajā vidē ir redzēts pārāk daudz negatīvās pieredzes. Tādēļ labāk, lai šīs kopienas cilvēku pie mums ir mazāk,» spriež A. Vaivars.
Rundāles novada zemnieks Aldis Auza ir kategoriski pret bēgļu uzņemšanu: «Man galvenais, kādā vidē dzīvos mani bērni, mazbērni. Tostarp, vai viņi sev apkārt dzirdēs latviešu valodu. Man nav pieņemamas runas par to, ka iebraucēji būs strādātāji mūsu saimniecībās un uzņēmumos. Jā, darba roku Latvijā nepietiek, bet visam ir savas robežas. Mums ir tik daudz sveštautiešu, ka pat gribot vairāk mēs nedrīkstam uzņemt.»
Filozofiski šo problēmu vērtē zemnieks no Bauskas novada Brunavas pagasta Jānis Straģis: «Kā kristietis esmu gatavs palīdzēt citiem, kas nonākuši nelaimē. Arī latviešiem savulaik citās zemēs palīdzēja. Tomēr šie būs pilnīgi citas mentalitātes, citas reliģijas pārstāvji. Lai arī es izjūtu darba roku trūkumu, tomēr šis citādais mani biedē, tādēļ grūti paust atbalstošu nostāju.»
