Laika distance notikumus ļauj ieraudzīt skaidrāk un izjust dziļāk. Par to domāju, sarunājoties ar Rundāles novada bērnu un jauniešu teātra studijas «Savējie» režisori un vadītāju Lilitu Lauskinieci. Rīt, 31. oktobrī, studija svinēs darbības 20 gadu jubileju.
Sākums – entuziastu grupa
Studijas ideja radās vēl pirms tās dibināšanas. Lilita Lauskiniece stāsta: «Rundālē man kaimiņos dzīvoja aizrautīgs cilvēks Margonis Jaunākais. Mēs abi sapulcējām vietējo bērnu grupu, sākām teatrāli spēlēties, rīkot pasākumus, braukt ekskursijās ar sabiedrisko transportu. Tolaik strādāju Rundāles pagasta bibliotēkā, kur bērni pulcējās. Tur arī radās studijas pirmās grupas kodols – māsas Krūmiņas, Kristīne Kociņa, mana meita Līva, Madara Jurgelāne, Arita Teišerska, Skaidrīte Jutus un citi pamatskolēni. Kad kultūras darbu Rundāles pagastā sāka organizēt Valija Kruļikovska, oficiāli nodibinājām Bērnu un jauniešu teātra studiju. Ciemā izlīmējām sludinājumus, aicinājām pieteikties. Sākumā nodarbības rīkojām kaimiņmājas dzīvoklī. Mazliet vēlāk pārcēlāmies uz Pilsrundāles vidusskolu, jo dalībnieku skaits jau pārsniedza 40.»
Lilita atceras, ka skolniece Ieva Bruģe uzzīmējusi skici trupas dalībnieku krekliņiem, savukārt viņa pati uzrakstījusi himnas tekstu, bet mūziku komponēja Pilsrundāles vidusskolas mūzikas skolotāja un kora vadītāja Irīna Caune. Visi teātra bērni pie viņas mācījās dziedāt. «Domāju, ka bez Irīnas mūsu repertuārā nebūtu tik daudz spilgtu darbu. Studijas pirmā izrāde 1995. gadā bija «Čigānmeitēns Ringla» ar mūziku un temperamentīgām dejām. Es braucu uz taboru, mācījos dziesmas, kustības, bet dejas izrādei iestudēja Biruta Hegenbarte. Krāšņas, eksotiskas tēmas trupas repertuārā ir bijušas ne reizi vien – čigāni, indieši, jordānieši, arābi,» repertuāru komentē režisore.
Atrod izcilus konsultantus
Kopš studijas darbības pirmajiem gadiem rundālieši ik vasaru devās uz amatierteātru nometni Blomē. Tā ilga nedēļu. Bērni dzīvoja teltīs, paši gatavoja ēst. Līdzi brauca mammas, kuras aizrautīgi iesaistījās procesā. Dienā darbojās meistarklases, bet ik vakaru notika izrādes. Režisore L. Lauskiniece uzskata, ka studijas dalībniekiem Blomes nometnes bija izcila meistarības un draudzīgu savstarpējo attiecību veidošanas skola.
Viņa atceras: «Strādājot meistarklasēs, man radās doma par kustību izrādi. Šī žanra pirmais iestudējums bija «Cirks». Izrādi veidojām sadarbībā ar Rīgas Cirka direktori Lolitu Lipinsku, Kristapu Lipinski un akrobātu Pāvilu Pavlovu, kurš brauca uz Rundāli un bērniem mācīja akrobātikas elementus. Izrādes «Cirks» otro versiju iestudējām 2005. gadā. Tā kļuva ļoti populāra. Lolita Lipinska uzaicināja «Savējos» vienu izrādi sniegt Rīgas Cirkā. Bērniem tas bija īpašs notikums, jo mūsu uzstāšanos taču vēroja cirka profesionāļi un daudzi simti skatītāju.»
Sadarbība ar dažādu mākslas nozaru profesionāļiem teātra studijai ir ļoti veiksmīga. Konsultantus Lilita meklē savu draugu, paziņu lokā. Studējot Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā, sakaru loks paplašinājās. Kultūras akadēmijas modernās horeogrāfijas pasniedzēja Ilze Zīriņa piekrita iestudēt dejas un kustības izrādei «Tango». Pēc vairākiem gadiem, kad Lilita veidoja izrādi «Ezera meitas», Ilze Zīriņa bija ļoti aizņemta, jo dejoja horeogrāfes Olgas Žitluhinas trupā. Viņa ieteica Agnesi Bordjukovu, kuru ar «Savējiem» saista visilgākā sadarbība.
Pēdējo gadu izrādes ir veidotas kopā ar jauno horeogrāfi Lieni Gravu. Rundāles teātra studijā viņa guva pirmo profesionālo pieredzi. Drīz vien Lienes karjera attīstījās ļoti strauji. Pašlaik viņa veido horeogrāfiju vairākos Latvijas profesionālajos teātros, bet šogad pirmo reizi debitēja kā aktrise, spēlējot galveno lomu Maskavas režisora Sergeja Zemļanska kustību izrādē «Indulis un Ārija» Liepājas teātrī. Lilita Lauskiniece to noskatījās Liepājas teātra viesizrādēs Dailes teātrī un bija ļoti iepriecināta par sadarbības partneres profesionālajiem sasniegumiem.
Režisores mīļdarbi
Uz jautājumu par režijas metodēm Lilita Lauskiniece atbild: «Man patīk, ka izrāde ir daudzveidīga, ka tajā ir mūzika, kustība, vārds. Iespējams, ka nākotnes publika būs tik ļoti dinamiku pieprasoša, ka vislielāko popularitāti iemantos kustību izrādes. Bērnu un jauniešu teātrī tās ir iespējams iestudēt tikai vecākajā grupā, jo mazulīši ar tik sarežģītu uzdevumu netiktu galā, tāpēc studijas jaunākajās grupās izmantoju tradicionālo metodiku. Manu iestudējumu pamats ir augstvērtīga literatūra. Lai rastu idejas izrādēm, izlasu desmitiem grāmatu. Pati rakstu scenārijus. Izrādēs vienmēr izmantoju dažādus simbolus. Uguns un ūdens ir manas iemīļotākās stihijas. Grāmatas, kurās esmu atradusi impulsu izrādēm, lasām kopā ar trupu, lai katram vārdam un kustībai rastu pamatojumu, labāk saprastu vēstījuma galveno domu.»
Režisores sirdij tuvs iestudējums ir «Tango», kurā piedalās studijas pirmās grupas audzēkņi – iestudējuma tapšanas laikā viņi vairs nav bērni, bet gan jaunieši ar diezgan lielu skatuves pieredzi. «Nesen noskatījos videoierakstu un sapratu, ka nekaunos par savu veikumu. Ļoti spēcīga meiteņu grupa veidoja izrādi «Ezera meitas» ar fotogrāfes Lindas Ratutas fantastisku video. Tas ir mūsu pirmais mēģinājums multimediālajā žanrā. «Ezera meitas» piedzīvoja slavas mirkli festivālā Maskavā, kur ļoti prasīgā un pat iznīcinošā žūrija to atzina par īpaši veiksmīgu, nesaprotot neviena vārda, jo izrādē ir arī teksts,» stāsta Lilita.
Skatītāju un profesionālu teātra kritiķu īpaši novērtētas ir «Savējo» izrādes «Tango» (2003. g.), «Tu dari manu brīvu kā gaisma» (2004. g.) pēc R. Tagores dzejas motīviem un K. Skalbes pasakas «Ezerieša meita» iedvesmotās «Ezera meitas» (2005. g.). Šie darbi tika izvirzīti Latvijas amatierteātru labāko iestudējumu skatei «Gada izrāde». Par skates laureāti 2004. gadā kļuva izrāde «Tu dari manu brīvu kā gaisma». Izrādes veidošanā tika iesaistīta eksotisko deju kluba horeogrāfe Larisa Jaņina, kura meitenēm mācīja Ziemeļindijas dejas ar ārkārtīgi sarežģītām roku kustībām.
Uz skatuves nevar noslēpties
Jau vairākus gadus studijā darbojas arī pirmsskolas grupa. Trīs četrus gadus veci mazulīši iestudē savam vecumposmam piemērotas izrādes, par ko milzīgs prieks ir pašiem un ģimenes locekļiem. Tikai vēlāk viņi sāk nojaust, ka teātra spēlēšana ir nopietns, atbildīgs darbs, jo uz skatuves nav iespējams noslēpties.
Lilita Lauskiniece jūtas gandarīta, ka Rundāles novadā joprojām ir daudz bērnu un jauniešu, kuri ļoti grib apgūt teātra mākslu. Vairāki viņas bijušie audzēkņi ir mēģinājuši studēt režiju un horeogrāfiju, taču vēlāk devuši priekšroku citām profesijām, kurās veiksmīgi darbojas. Izņēmums ir Dāvis Tarvans, kurš studē Londonas Teātra koledžā.
Studijas 20. dzimšanas dienā Rundālē ieradīsies daudzi bijušie aktieri, konsultanti, citi sadarbības partneri. Viņi nav tikai ar mākslu saistīti speciālisti. Lilita Lauskiniece ārkārtīgi augstu vērtē Bauskas prasmīgo šuvēju Aijas Ilgumas un Gunas Austrumas darbu, kuras allaž precīzi un kvalitatīvi īsteno izrāžu tērpu mākslinieču ieceres.
UZZIŅAI
Rundāles novada bērnu un jauniešu teātra studija «Savējie» dibināta 1995. gadā.
Šajā periodā studijā darbojušies vairāki simti dalībnieku.
«Savējie» ir piedalījušies dažādos teātra festivālos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Maskavā.
Ar studiju ir sadarbojušās Latvijā pazīstamas horeogrāfes Ilze Zīriņa, Agnese Bordjukova, Liene Grava, Guna Ezermale, Larisa Jaņina, Ligita Irbīte, Biruta Hegenbarte, kostīmu māksliniece Sarmīte Freimane (Jankovska), Rīgas Cirka direktore Lolita Lipinska, Kristaps Lipinskis, akrobāts Pāvels Pavlovs, mūziķi Nils Īle, Arnis Miltiņš, Irīna Caune, Māra Filipoviča, Jānis Bauvars, fotogrāfi Linda Ratuta, Laimonis Šulcs, Ivars Kalniņš, scenogrāfi Vilnis Līdaka un Ieva Kauliņa.
Iestudējumos dominē multimediālā teātra principi – kustība, vārds, mūzika, videoinstalācija.
Studijas vadītāja Lilita Lauskiniece ir Māras Ķimeles teātra režisoru kursa absolvente Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā.
VIEDOKĻI
AIVARS OKMANIS, Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
– Teātra studijas «Savējie» loma novada dzīvē ir pat grūti novērtējama, jo vairs nevar iedomāties, kā būtu, ja studija nepastāvētu. «Savējie» nav tikai labs bērnu un jauniešu teātris – tas ir mūsu novada zīmols. Teātra studijas dalībnieki piedalās ļoti daudzos sarīkojumos, svētkos, labdarības akcijās Rundāles novadā. Uz viņiem vienmēr var paļauties. Apmeklētāji arī zina, ka vienmēr būs izpildījuma augsta kvalitāte, vienalga, kādās kultūras norisēs studija piedalās. Mēs lepojamies, ka «Savējie» vairākkārt tikuši izvirzīti Latvijas amatierteātru «Gada izrādei», piedalījušies neskaitāmās viesizrādēs Latvijā un citur. Pašvaldība finansiāli atbalsta studiju, labi apzinoties, ka tā ir gudri un mērķtiecīgi ieguldīta nauda jaunas paaudzes radošajā un intelektuālajā attīstībā.
KĀRLIS VOLODINS, studijas «Savējie» bijušais dalībnieks, tagad personīgais finanšu konsultants «Nordea bankā»:
– Man ir ļoti, ļoti patīkamas atmiņas par darbošanos studijā. Tā daudz ko sniedza manos pusaudža gados un arī tagad – pieauguša cilvēka dzīvē. Tā ir spēja brīvi komunicēt ar cilvēkiem, izteikties, uzstāties auditorijā, mācīties. Īstenībā tās ir galvenās profesionālās iemaņas, kas man nepieciešamas bankas darbā. Teātra trupā spēlēju trīs gadus. Man vajadzēja izšķirties, vai pēc 9. klases turpināšu iesākto vai nopietni pievērsīšos sportam. Nolēmu iestāties Murjāņu sporta ģimnāzijā. Volejbols joprojām ir mans brīvā laika hobijs, spēlēju Baltijas spēcīgākajā komandā «Volejbola klubs «Biolar Jelgava»».
Ir tik jauki atcerēties izrādes «Eža kažociņš» un «Čigānmeitēns Ringla», kurā piedalījos. Bija bezgala aizraujoši un interesanti. Domās joprojām redzu savu trupas kolēģi Aritu Teišersku (Belti) galvenajā – čigānmeitēna – lomā. Studijā bija daudz zēnu – Gints Liškauskis, Nauris Vasiļevskis, Didzis Jurgelāns, Vardans Saribekjans, Renārs Lauskinieks, Lauris Triks. Tagad saviem bērniem reizēm stāstu par lomām, ko pusaudža vecumā spēlēju lieliskajā studijā «Savējie».
SVETLANA STRIKA, studijas «Savējie» bijušo dalībnieču Ilzes Strikas un Lauras Platās mamma:
– Teātris «Savējie» ir nezūdoša vērtība. Studijas pirmajos gados mana vecākā meita Ilze iestājās trupā. Tolaik viņa bija ļoti bikla, grūti iekļāvās svešu cilvēku sabiedrībā, bet kā Ilze atraisījās studijā! Jaunākā meita Laura, vērojot māsas sajūsmu, studijā pieteicās septiņu gadu vecumā. Es braucu līdzi trupai uz vasaras nometnēm Blomē un viesizrādēm, reizēm kļūstot par ģērbēju, frizieri vai virēju. Arī citas mammas bieži vien piedalījās studijas izbraukumos. Tas laiks bija tik piepildīts un skaists! Bērni, kuri darbojās studijā, ar runas stilu, uzmanīgo attieksmi pret citiem cilvēkiem, kustību grāciju atšķīrās no saviem līdzaudžiem. «Savējie» nav vienkārši teātra trupa, bet personības veidošanas skola.
Abas meitas jau ir pieaugušas. Ilze krietnu laiku strādā nekustamo īpašumu firmā. Pašlaik viņa ir Mālpils muižas pārvaldnieka pienākumu izpildītāja. Laura apgūst multimediju programmu Rīgas Stradiņa universitātē.
