Vējš Raiņa ielas mājas pagalmā nokritušās lapas sagriež jautrā virpulī. Laimdota steidz izkārt veļu, lai atvasaras saules stari to paspētu nedaudz apžāvēt. Šos latviešu literatūras lielvārdus vienviet sastopam Bauskas novada Dāviņos.
Pāris desmitu metru melnā seguma, tad gana labs grantsceļa posms – tāda ir Raiņa iela Dāviņu ciemā. Dzejnieka nozīmīgās jubilejas gadā «Bauskas Dzīve» devās iepazīties, kā ļaudis dzīvo ielā, kurai dots šis zīmīgais vārds.
Ir dažādas versijas
Līdzīgi, kā pirms pāris mēnešiem rakstot par «Raiņa» ciemu Brunavas pagastā, arī Dāviņos nav atrodams oficiāls skaidrojums ielas nosaukuma izvēlei. Ir dažas vietējo ļaužu versijas. Vienu no tām izklāsta kopš 1948. gada Dāviņos dzīvojošā Zelma Majore.
Dāviņu pagasts izveidots 1968. gadā. Savu nosaukumu tas ieguvis no kādreizējās kopsaimniecības, kas dibināta 1950. gadā. Tās centrs savulaik bija Vecsaules pagasta «Dāviņu» mājās, kas savu nosaukumu, iespējams, ieguvušas no saimnieka Dāvida vārda.
Kopsaimniecības laikā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Dāviņos sākās intensīva apbūve. Uzcēla pirmās divstāvu daudzdzīvokļu mājas. Pēc laika tām līdzās «izauga» vēl vairākstāvu ēkas, individuālo apbūvi izvērsa, ceļot «līvānietes».
Dāviņu ciemā ir trīs oficiāli nosauktas ielas. Viena no tām ir Miera iela, otrai dots Bauskas vārds, trešā – Raiņa iela. Pirmā bijusi Raiņa iela, kura pie sava vārda tikusi, iespējams, kāda amizanta gadījuma dēļ.
Runā dzejoļus
Tautā jaunizbūvēto ielu dēvēja par Zemgaļu ielu, jo tās galā bijusi «Zemgaļu» māja, kas kara laikā nopostīta. Taču partijas vīriem šis nosaukums nav paticis. Iespējams, kāds saklausīja brīvvalsts prezidenta uzvārdu, citam negribējās saglabāt kara laikā nopostītās mājas vārdu.
Reiz kopsaimniecības speciālistiem ritējušas garlaicīgas pirmās palīdzības sniegšanas nodarbības. Īsinot laiku, kāds sācis deklamēt dzejoli. Tajā brīdī telpā ienākuši atbildīgie partijas darbinieki, lai aprunātos par aktuālām tēmām. Dzirdot dzeju runājam, kāds partijas vīrs noprasījis, vai tās esot dižā Raiņa vārsmas. Nav zināms, kāds dzejolis tajā brīdī runāts, bet Raiņa vārds, izsprucis no partijas funkcionāra mutes, radis pielietojumu ielas nosaukumā.
Pēcāk ciemā uzbūvēta Bauskas iela, pa kuru varēja nokļūt uz Bauskas ceļu. Miera ielas nosaukums tiek skaidrots nevis ar šī jēdziena cēlo un simbolisko nozīmi, bet pavisam praktiski. Iela ved uz Bruknas pusi, kur savulaik bijusi tāda paša nosaukuma kopsaimniecība. Kad to pievienoja Dāviņu saimniecībai, Bruknas ļaudīm bijusi liela neapmierinātība. Lai rosinātu abu ciemu cilvēku mierīgu sadzīvošanu, iela nosaukta Miera vārdā. Savulaik bijis piedāvājums to nodēvēt par Rīgas ielu, jo daudzi dāvinieši pa to dodas uz darbu Rīgā, un skanējums arī būtu cēlāks, bet priekšlikums nav guvis dzirdīgas ausis.
Laimas dots bērniņš
Novērtējot apkārtni, nav grūti pamanīt, ka privātmāju pagalmi Raiņa ielā ir daudz sakoptāki, savukārt pie daudzdzīvokļu mājām šur un tur saimnieka roka būtu vairāk pieliekama. Tomēr ļaudis te mīt, daži aizbraukuši darbā uz Rīgu, citi uz Bausku. Ar iepirkumu maisiņiem no tuvējā veikala atgriežas divas pensionāres. Daudzdzīvokļu māju pagalmā viņas «pasveicina» pie šķūnīšiem piesietie četrkājainie sargi. Rimto dienas vidu mieru šī vaukšķēšana īpaši neiztraucē.
No kāda dzīvokļa ar prāvu izmazgātās veļas bļodu iznāk sieviete vidējos gados. «Kamēr saulīte augstāk, jāsteidz izkārt tikko mazgātās drēbes,» darot savu darāmo, sarunu sāk mājsaimniece. Vēstījums raisa interesantas asociācijas. «Vecāki vairākus gadus pēc kāzām nekādi nevarēja tikt pie bērniņa. Sākās strīdi, pārmetumi, ģimene bijusi jau uz izjukšanas robežas. Tad beidzot pieteicos es. Daudzi runāja, ka esot pašas Laimas dots bērniņš, tādēļ vecāki mani nosauca par Laimdotu. Dzīvojām tolaik Baldonē, kur mācījos skolā. Man savs vārds ne visai patika. Īpaši tad, kad citi bērni uzzināja, ka tā sauc Raiņa lugas varoni. Es skolas laikā pat iedomāties nevarēju, ka pēc gadiem man nāksies dzīvot Raiņa ielā. Tā šķiet interesanta sakritība,» spriež Laimdota Tisļonoka.
Saimniece ielas garumā
Interesanti Dāviņos «iekārtojusies» pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Šarķe. Viņas darbavieta – pagastmāja –, kā arī pasts atrodas Raiņa ielas sākumā. Savukārt pārvaldnieces privātmāja ir ielas otrā galā pati pēdējā.
Asfalta segums ielā izbeidzas līdz ar «padomju laikiem» jeb pie daudzdzīvokļu mājām. Vasarās putekļi privāto māju pagalmos pārklāj zāli un kokus. Mājsaimniekam Jānim Latūnam ir maz cerību, ka brauktuves kvalitāti kāds varētu tik drīz uzlabot. Tomēr lauku dzīves labās puses šis trūkums nespēj pārmākt. «Malka sagādāta, dārzeņu pilns pagrabs, sūdzēties nav, par ko. Vienīgi ābelēm šogad tukši zari,» stāsta saimnieks.
Iejaukušies Līvāni
«Bauskas Dzīvi» mulsina pie J. Latūna, kā arī citām mājām piestiprinātās plāksnītes, kurās lasāms māju nosaukums «Līvāni 9», «Līvāni 6». Pie vienas ēkas sienas uz dzeltenas plāksnītes melniem burtiem skaidri uzrakstīts «Līvānu iela 8».
«Tā mums tāda nesakārtota lieta. Savulaik citi mājām deva nosaukumus: «Hercogi», «Mežvīni». Vēl kādi daudz nedomāja un nosauca ēku Līvānu vārdā, pielikdami klāt numuru, bet oficiāli tās visas ir Raiņa ielas mājas,» neskaidrību novērš pagasta pārvaldes vadītāja L. Šarķe.
«Mums mājai ir nosaukums «Lapiņas». Ja kāds grib, var saukt arī šo par Raiņa ielu. Tas nav būtiski, galvenais, lai cilvēki, kas šajās mājās dzīvo, būtu strādīgi un kārtīgi. Es varu teikt, ka Dāviņos mēs tādi esam vairākums,» savas vietas patriotisms dzirdams «Lapiņu» saimnieka Anatolija Severbraija balsī.
Nedaudz cita noskaņa dzirdama no netālu mītošās Rasmas Rascevičutes, kura saimnieko glīti uzpostā, aiz kārtīga žoga noslēptā mājā. Viņai uzticēts šo labi uzturēto savrupmāju pieskatīt. «Īstie saimnieki te ir mani radinieki, kuri dzīvo Londonā. Viņi vairākkārt ir teikuši, ka atpakaļ uz Latviju nebrauks. Aicinājuši mani ciemos, bet es baidos lidot. Godīgi sakot, nemaz negribu to Londonu redzēt. Dāviņos ir tik skaisti, ka neko citu nevajag,» stāsta mājas pieskatītāja.
Skolā grāmatiņa uzdāvināta
Vairāku jaunāku un senāku ēku komplekss Raiņa ielā pieder Ķēniņu saimei. Darbdienas vidū mājās sastopams vien pirmklasnieks Kristiāns un viņa par «vecīti» dēvētais vecaistēvs Reinis Ķēniņš.
Savu māju viņš te uzcēlis pirms gadiem piecdesmit, kad strādāja par traktoristu kopsaimniecībā. Tagad Reiņa pienākums ir nedaudz pieskatīt «dzelžus» un iemācīt dažādus darbiņus mazajam Kristiānam. «Visu mūžu esmu te nodzīvojis, 40 gadus kolhozā par traktoristu nostrādāju. Tagad par to saņemu 200 eiro pensiju. Tas ir maz, bet kaut kā pašam jāiztiek, kāda konfekte mazdēlam jānopērk. Par Dāviņiem neko sliktu nevaru teikt. Cilvēki te labi, kārtīgi. Man jau vairs par dzīvi nav, ko sūdzēties, bet dēliem, kas izmācījušies par policistiem, nav viegli. Tādēļ viņi arī vēl saimnieko pa laukiem, tādējādi no zemes darbiem kaut ko nopelnot,» stāsta vecais saimnieks.
Kristiāns, padzirdējis, ka žurnālisti «vecītim» prasa par Raini, steidz atbildēt, ka skolā par dzejnieku stāstījuši. 5. klases skolēni uzdāvinājuši grāmatiņu, kur dažādi dzejoļi.
Skatīsies dokumentālo filmu
Vaicājums par Raiņa ielas nosaukuma izcelsmi nedaudz samulsina Dāviņu bibliotekāri Annu Moiseičenko. «Mums novembra beigās paredzēts pasākums bijušajiem kopsaimniecības cilvēkiem. Esmu atradusi vietējo amatieru uzņemto filmu par dzīvi Dāviņos pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Aicināšu ļaudis to noskatīties, tad noteikti pavaicāšu, varbūt kāds ko vairāk zinās pastāstīt, kādēļ ielai šāds nosaukums,» «Bauskas Dzīves» uzdotais jautājums rosina bibliotekārē jaunas idejas.
Savukārt dzejnieka Raiņa gads Dāviņos iezīmēts ar pasākumu bibliotēkā oktobra vidū. Uz kultūras centru «Dāvis» aicināta Bauskas Centrālās bibliotēkas speciāliste Madara Maslova. Viņa interesanti pastāstījusi par Raiņa jeb Jāņa Pliekšāna dzīvi. Daudziem jaunums bijusi dzejnieka saistība ar netālo Stelpes pagastu Vecumnieku novadā.
P. S. Paldies Dāviņu pagasta pārvaldes vadītājai Līvijai Šarķei par palīdzību publikācijas sagatavošanā.
