Latvijas Valsts svētkus sagaidām citādās noskaņās nekā pērn. Parīzē, kura dzimusi brīvībai, mākslai, pavasarim un mīlestībai, kurā jāsvin dzīve, jau atkal ir nāves sēja.
Savas Valsts svētku ieskaņā sestdien biju ceļojumu un ceļotāju vakarā Rundāles novada «Baltajā mājā». Dažādu tautu nacionālie ēdieni, piedzīvojumu stāsti, muzicēšana un konkursi, kā pazīstam apceļotās zemes, savu Latviju un Bauskas reģionu. Viena no skaistākajām dzīves baudām ir ceļošana un priekpilna atgriešanās mājās. Un tā ir jāsvin. Skaistais svētku vakars sākās ar piemiņas brīdi Parīzē teroristu uzbrukumos kritušajiem un cietušajiem. Tas bija brīdis brālībai, jo tā var dot spēku. Iespējams jau to dēvēt arī par solidaritāti.
Īsta draudzības un brālības mācībstunda bija ceļotāju sarīkojumā rādītais kaimiņu – rundāliešu senu draugu Lietuvas pierobežā Žeimē – veidotais apsveikuma videoklips. Žeimes bērnudārza kolektīvs latviešu valodā bija sagatavojis līdz asarām aizkustinošu un stiprinošu sveicienu rundāliešiem Latvijas dzimšanas dienā. Tur nebija nekā formāla – tikai sirsnība un mīļums, draudzība, atbalsts, patiesa tautas diplomātija. Skaisti būtu, ja Lietuvas Valsts svētkos februārī žeimieši saņemtu tikpat mīļu sveicienu no Rundāles.
Šodien avīzē iekvēlināsim lasītājus gan ar spēka stāstiem par vietējiem ļaudīm, kuri iedvesmo – kā Rundāles pils speciāliste Lauma Lancmane, par darbīgiem uzņēmējiem, kuri rada Latvijas valsts ekonomisko pamatu, – kā SIA «Spals» Iecavā, par bijušiem emigrantiem, kuri ar savu pieredzi un ierosmēm atgriežas Latvijā, – kā Bogdanovu ģimene Iecavā. Mums ir arī mīlestības un brālības vārdi dzejā un piemiņā Parīzei.
Stiprināsim savu valsti ar darbiem, mīļumu un brālību! Dzīve ir dzīves, ne nāves dēļ.
