Bauskas kultūras centra lielajā zālē vakar, 24. novembrī, izskanēja patriotiska literāri tematiskā pēcpusdiena «Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros», kas veltīta latviešu strēlnieku simtgadei. Pasākumu apmeklēja kupls skaits dažāda vecuma iedzīvotāju, pārsvarā gan jaunieši un pensionāri.
Strēlniekiem un viņu apdzejotājam rakstniekam Aleksandram Grīnam veltīto pēcpusdienu rīkoja Bauskas Centrālā bibliotēka kopā ar Valsts ģimnāziju, informē bibliotēkas speciāliste Ērika Pelcere. Piepildītajā kultūras centra zālē bija daudz vecāka gadagājuma cilvēku. Valdis Pavlovs atzina, ka atnācis tāpēc, ka pēcpusdiena veltīta latviešu strēlniekiem un šī tematika viņam tuva. Ilga Badūne stāsta, ka biedrības «Austras koks» dalībnieki regulāri ierodas uz patriotiskiem pasākumiem Bauskā.
Nacionāla personība
Pasākumu atklāja Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagoģe Vija Cerusa: «Šodien esam atnākuši uz svētbrīdi, atdot godu tiem strēlniekiem, kas pirms simt gadiem nosargāja Rīgu.»
Lielākā uzmanība bija veltīta latviešu likteņu apdzejotājam rakstniekam Aleksandram Grīnam, kam šogad atzīmē 120 gadu jubileju. Par viņa dzīvesgājumu stāstīja Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa. Savulaik vecāki puikam devuši vārdu Jēkabs. Kara gados cīnījies latviešu strēlnieku bataljonos un tad mainījis vārdu, kļūstot par Aleksandru. Lielāko popularitāti A. Grīns guvis pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma kā latviešu nacionālais rakstnieks, par ko padomju represīvās iestādes viņu arestēja un 1941. gadā Arhangeļskā nošāva. Tomēr viņa garadarbi palikuši dzīvi latviešu tautas atmiņā.
Parāda godu vectēvam
Par strēlnieku vēsturiskajām gaitām runāja Bauskas pilsētas pamatskolas vēstures skolotājs Dainis Cipulis. Viņš atzina, ka šo iespēju uzskata par lielu godu. «Es šodien parādu godu arī savam vectēvam, Iecavas pagasta zemniekam Jēkabam Latvietim, kurš arī cīnījās latviešu strēlnieku rindās,» teica Dainis Cipulis.
Vēsturnieks pastāstīja, ka latvieši iesaistījās Pirmā pasaules kara kaujās jau no pirmajām dienām, dienot Krievijas impērijas karaspēka sastāvā Polijā. Savukārt Latvijā pēc patriotiskā aicinājuma 1915. gadā izveidojās astoņi strēlnieku bataljoni, kas pārtapa pulkos. To skaitā bija arī Bauskas strēlnieku pulks.
D. Cipulis atzinīgi vērtē strēlnieku dalību kaujās Krievijas pilsoņu kara laikā. «Latvijas valsts radās tāpēc, ka divas impērijas bija drupās un nespēja ietekmēt mūsu likteni. Strēlnieki Krievijā neļāva pacelties tai varai, kas uzreiz būtu apslāpējusi neatkarības centienus, pat ja viņi paši tobrīd to neapzinājās,» pauda vēsturnieks. Jāpiemin, ka arī Latvijas neatkarības cīnītāju rindās bija daudz karavīru, kas pieredzi guva strēlnieku pulkos, tai skaitā arī Aleksandrs Grīns.
Pedagogs uzsvēra, ka šo tēmu mūsdienās būtu jāturpina pētīt, lai aizsargātu latviešu strēlniekus no apmelojumiem un vēstures izkropļojumiem, kas manāmi Krievijas plašsaziņas līdzekļos. «Ideoloģiskā cīņa turpinās, un mums jābūt tai gataviem,» uzskata D. Cipulis.
Skalbes svētvārdi
Ar priekšlasījumiem no Aleksan-dra Grīna un Kārļa Skalbes darbiem uzstājās Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēni. «Šoreiz tikai zēni rādīs un lasīs fragmentus no Aleksandra Grīna «Dvēseļu puteņa,» 10.a klases priekšnesumu komentēja Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Ināra Graudiņa. «Tie ir fragmenti no Aleksandra Grīna strēlnieku stāstiem un Kārļa Skalbes svētvārdiem, kas veltīti latviešu strēlniekiem,» 10.c klases priekšnesumu raksturoja V. Cerusa.
Noslēgumā uzstājās vīru kopa «Vilki». Vīri dziedāja dziesmas, kas sacerētas latviešu strēlnieku un Latvijas atbrīvošanās cīņu laikā. Dziedājums zāli aizrāva – vecāka gadagājuma klausītāji nobirdināja arī pa asarai.
