40 gadu jubileja – baušķeniecei Inārai Šķirmantei.
Šoruden Ināra Šķirmante svin ne tikai apaļu jubileju, bet arī «pilngadību» – 18. gadskārtu, kopš viņa strādā Latvijas Valsts robežsardzē. Darbs prasot lielus upurus, bet Ināra visu uztver pozitīvi un ar smaidu.
Vīrs «noceļ no trases»
Robežsardzes vecākā inspektore Ināra Šķirmante dzimusi un augusi Jēkabpilī. «Lai arī cik muļķīgi izklausītos, zirgu dēļ pēc pamatskolas es nolēmu mācības turpināt toreizējā Saulaines tehnikumā. Bija iespēja jāt ar zirgiem un mācīties,» viņa atklāj pārcelšanās iemeslus uz Bausku. Inārai patīk zirgi, kopš sevi atceras, bijusi dzīvniekmīle: «Mājās stiepu visus savainotos balodīšus, noklīdušus suņus un kaķus. Vecāki nebija sevišķi laimīgi.»
Saulaines skolā viņa iepazinās ar savu vīru Dzintaru, ar kuru kopā jau pavadīti 23 laimes pilni gadi. «Vīrs «nocēla mani no trases». Man bija daudz pielūdzēju, bet viņam izdevās mani aplidot un nosargāt. Vakaros pie tējas tases varu vīram izstāstīt visu, kas sakrājies uz sirds, viņš man tiešām atbalsts,» par dzīvesbiedru priecājas Ināra. Viņa vēl atklāj, ka tieši Dzintara dēļ sākusi strādāt robežsardzē. «Vīrs jau kādu laiku tur strādāja un, lai es «nepazustu», aicināja mani arī. Tā nu es piekritu un jau 18 gadus strādāju šajā jomā,» par darbu stāsta jubilāre.
Viņa uzteic ilggadējo Grenctāles robežkontroles posteņa priekšnieku Maigoni Staļgevicu: «Priekšnieks nekad nepacēla balsi. Kolektīvā bija jauni cilvēki, kuriem viņš iemācīja, kā reaģēt dažādās situācijās un būt atbildīgiem. No jauniem, «zaļiem» viņš mūs izaudzināja par patstāvīgiem, disciplinētiem cilvēkiem.»
Sporto visa ģimene
Ināra pasmejas, sakot, ka viņas mīļākie veikali pašlaik ir būvmateriālu tirdzniecības vietas, jo tiek atjaunota mantotā lauku māja. «Manā rokassomiņā atradīsit ne tikai parastās sieviešu lietas, bet arī naglas un skrūves,» smaidot teic jubilāre. Mājas atjaunošana prasa daudz laika. Jubilārei patīk dārza darbi, viņa mīl ziedus. Brīvajos brīžos lauku darbi Inārai palīdz atslābināties, smelties spēkus, lai tad atkal var mesties atpakaļ darbā.
Baušķeniece ar nepacietību gaida pirmo kārtīgo sniegu, lai varētu slēpot. Viņa ir aktīva dzīvesveida piekritēja. «Savās sportiskajās gaitās cenšos ievilkt arī vīru un dēlu Mārtiņu. Jo vairāk kustēsimies, jo vairāk attālināsimies no vizītes pie ārsta. Sportojot atbrīvojas prāts, ķermenis tiek fiziski uzlādēts,» pārliecināta ir Ināra. Bieži viņa kopā ar ģimeni brauc uz baseinu Lietuvā. «Tur pārsvarā apmeklētāju vidū ir baušķenieki. Pašu lietuviešu ir maz. Es jau smejos – jāaizbrauc uz baseinu, lai satiktu pazīstamos,» noteic Ināra.
Sirdī glabāt svētku izjūtu
Tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, Ināra uzteic tiesībsargājošo institūciju darbiniekus un mediķus. «Daļa robežsardzē strādājošo, ārsti, policisti un ugunsdzēsēji svētkus pavada darbā, veicot dienesta pienākumus. Žēl, bet lielākie cietēji ir ģimenes locekļi, īpaši bērni. Visiem šo profesiju pārstāvjiem novēlu, lai svētkos maz darba un, neskatoties ne uz ko, lai sirdī saglabājas svētku izjūta!» jau laikus svētku sveicienus sūta Ināra. Viņa atklāj, ka šajā profesijā brīvdienās ir jābūt gatavam doties darba izsaukumā jebkurā brīdī. «Ārkārtas izsaukumos ierašanās ir obligāta. Vienalga, vai sēžu teātrī, guļu vai esmu ceļojumā, – pēc izsaukuma man jāierodas postenī. Tāda vārda «nevaru» nav, ir – vajag,» darba specifiku klāsta baušķeniece.
Jubileju baušķeniece svinēs ģimenes un draugu lokā. «Vairs nav ne 18, ne 30 gadu. Runā, ka 40 sievietes nesvin, bet es tā nejūtos. Esmu laimīga, dzīvespriecīga un mīlēta sieviete, kāpēc gan nesvinēt?!» uz atvadām smaidot noteic Ināra Šķirmante.
