Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju
patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī
datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt
intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV).
“Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to
atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi
ierobežojumi,” norādīja premjers.
Viņš atzina, ka, domājot par ierobežojumu pagarināšanu, tiek mēģināts
tos harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm, starp kurām pilsoņi var
brīvi pārvietoties, tomēr galvenais, ko valdība ņems vērā, pagarinot vai
atceļot ierobežojumus, būs Latvijas epidemiologu ieteikumi.
“Galvenokārt mēs skatīsimies, kā mums [Latvijai] liekas vislabāk, un, kā
mēs no pirmās dienas ieklausījāmies epidemiologu ieteikumos par to, kā
vajadzētu rīkoties, tā arī mēs, es domāju, turpināsim to darīt,”
klāstīja Kariņš.
Vaicāts, vai nav bažu, ka Baltijas valstīs noteiktie atšķirīgie
ierobežojumi varētu nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas uzņēmēju
konkurētspēju, valdības vadītājs atbildēja, ka, protams, tas tiek
vērtēts, taču vienlaikus ir jārūpējas arī par sabiedrības drošību un
veselību, mēģinot atrast vislabāko vidusceļu.
Politiķis atzina, ka visu Eiropas Savienības valstu līderi kopīgi
meklē vislabāko veidu, kā iespējami drīzāk atvērt iekšējās robežas,
ļaujot brīvi ceļot 500 miljoniem cilvēku, kas ļoti palīdzētu ekonomikas
attīstībai. “Tas diemžēl šobrīd vēl nav iespējams, jo saslimstība
dažādās Eiropas valstīs vai reģionos ir diezgan atšķirīga,” skaidroja
premjers.
Runājot par ierobežojumiem, kas Latvijā tiks saglabāti arī pēc
ārkārtējās situācijas izbeigšanās, Kariņš minēja, ka, pirmkārt, tā
varētu būt prasība ievērot fizisko distancēšanos, proti, divu metru
attālumu vienam no otra. “Ja mēs ievērojam šo divu metru distanci, tā
iespēja, ka infekcija varētu pārnesties no viena cilvēka uz otru,
krietni, krietni samazinās. Tātad jebkurā gadījumā mēs turpināsim mazgāt
savas rokas un turpināsim ievērot divu metru distanci,” sacīja
premjers.
Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka prasības ievērot atsevišķus
drošības pasākumus, tiks iekļautas jaunā likumā, Kariņš atbildēja
apstiprinoši, skaidrojot, ka tieši patlaban norit darbs pie jaunā
regulējuma izstrādes. “Tagad tieši tiek strādāts pie jauna likuma. Mums
to vajadzētu rītdien [28.maijā] izskatīt valdībā un tālāk sūtīt uz
Saeimu,” informēja premjers.
Politiķis pastāstīja, ka jaunajā likumā plānots iestrādāt terminētu
deleģējumu valdībai vajadzības gadījumā ieviest dažādus pasākumus
Covid-19 seku mazināšanai, “lai pasargātu cilvēku dzīvību un veselību”.
Kā ziņots, Tieslietu ministrijā (TM) patlaban norit darbs pie
tiesiskā regulējuma izstrādes saistībā ar ierobežojumu atcelšanu
pēckrīzes situācijā, aģentūru LETA iepriekš informēja TM.
Otrdien tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) TV3 raidījumam “900
sekundes” pastāstīja, ka šī regulējuma izstrādes gaitā TM jau ir
apzinājusi visu citu ministriju redzējumu par to, kas tām būtu
nepieciešams, lai attiecīgo nozaru pārstāvji iespējami ātrāk un
efektīvāk varētu atsākt darbu ierastajā ritmā, vienlaikus neradot
veselības apdraudējumu.
“Mēs esam rūpīgi sagatavojušies un jau ieguvuši visus ierosinājumus
un pieprasījumus no citām ministrijām, kas tām būtu nepieciešams arī pēc
šī laika [pēc ārkārtējās situācijas beigām], piemēram, kā pasargāties
no infekcijas tālāk, kā strādāt skolām, kā strādāt tiesām, kā strādāt
citām valsts iestādēm, un to visu mēs paredzēsim likumā,” skaidroja
ministrs.
Viņš norādīja, ka ar normatīvo regulējumu, kas stāsies spēkā pēc
ārkārtējās situācijas beigšanās, tiks noteikts, piemēram, ka iestādēm
vienalga iespēju robežās ir jāstrādā attālināti, neradot draudus
iedzīvotāju veselībai un nepārslogojot administratīvo aparātu.
Pēc tam, kad ārkārtējā situācija valstī beigsies, “ierobežojumi saglabāsies tik ilgi, kamēr to noteiks mediķi,” solīja Bordāns.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija no marta vidus līdz 9.jūnijam.
