Datu valsts inspekcija (DVI) pēdējā laikā saņem diezgan daudz
sūdzību par kaimiņu uzstādīto videonovērošanu, šorīt intervijā TV3
raidījumam “900 sekundes” pastāstīja iestādes direktore Jekaterina
Macuka.
Viņa skaidroja, ka cilvēki savu īpašumu aizsardzībai mēdz uzstādīt
videonovērošanas kameras tā, ka tās fiksē arī publiskās un koplietošanas
telpās notiekošo. Piemēram, videonovērošanas kameras uzstādīšana
kāpņutelpā pie sava dzīvokļa durvīm var neapmierināt kaimiņu, kurš
diendienā pārvietojas pa šo kāpņutelpu.
“Līdz ar to mums ir diezgan daudz jautājumu un sūdzību par šīm
lietām, kas noslogo inspekciju. (..) Pēc būtības mēs šobrīd domājam, kā
šo procesu optimizēt, jo bieži vien ir tā, ka, daudz strādājot ar
individuālām sūdzībām, mums nepietiek resursu, lai strādātu ar kaut ko
plašāku, piemēram, lai pievērstos [mobilajām] lietotnēm vai lielām
kompānijām, lai pārbaudītu, kā tās aizsargā datus,” skaidroja Macuka.
DVI direktore netieši atzina, ka efektīvāk būtu primāri pārbaudīt, kā
fizisko personu datu aizsardzības prasības ievēro lielie uzņēmumi,
kuriem ir tūkstošiem klientu, bez mazāk laika veltīt kaimiņu strīdiem,
kuri bieži vien ir balstīti arī emocionālos apsvērumos. “Mums ir
jārūpējas par katru koku, bet galvenais ir meža veselība,” alegoriski
izteicās Macuka.
Viņa atzina, ka iestādei ļoti trūkst cilvēkresursu. Piemēram,
februārī, kad viņa sākusi vadīt inspekciju, tajā no 30 amata vietām
bijušas aizpildītas tikai 13. “Visu šo laiku mēs aktīvi uzņēmām jaunus
darbiniekus, šobrīd mēs jau esam 23. Ceram līdz gada beigām nonākt līdz
tam, ka esam pilnā sastāvā, un tad tiešām mums arī parādīsies resursi,
lai kaut ko darītu, jo ir gana grūti izskatīt un veikt visas funkcijas,
ja mums strādā tikai viena trešdaļa no paredzētā personāla,” skaidroja
DVI vadītāja.
Macuka DVI direktores amatā stājās šā gada 27.februārī. Iepriekš viņa bija ilgstoši bija strādājusi Tieslietu ministrijā.
DVI uzdevumi ir fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības
uzraudzība saskaņā ar fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības
jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, biometrijas datu apstrādes,
cilvēka genoma izpētes, cilvēka orgānu izmantošanas medicīnā, kā arī
cilvēka orgānu un miruša cilvēka ķermeņa izmantošanas medicīnas
studijām, parādu ārpustiesas atgūšanas jomu regulējošiem normatīvajiem
aktiem.
