Vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā šobrīd ir nedaudz labāks
nekā pērn šajā laikā, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centra (LLKC) augkopības speciālistu lauku apsekojumi.
Pašreizējās prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība
šogad varētu būt 4,3 tonnas uz hektāru salīdzinājumā ar trim tonnām uz
hektāru 2019.gadā, vasaras miežiem – 3,5 tonnas uz hektāru salīdzinājumā
ar 3,2 tonnām uz hektāru pērn, bet auzām 3,12 tonnas uz hektāru, kas ir
apmēram iepriekšējā gada līmenī.
LLKC norāda, ka vasarāju sējai šis pavasaris vērtējams kā labs, jo
maijs bija vēss un veicināja vasarāju lēnu un pakāpenisku attīstību.
Tomēr dažviet, īpaši Zemgalē,
vasarājiem dīgšanas laikā trūka mitruma un tie auguši nevienmērīgāk.
Taču situācija strauji mainās, un šīs nedēļas lietavas un spēcīgais vējš
Zemgalē jau radījuši nopietnu veldri vasarāju un ziemāju laukos.
LLKC arī pauž, ka siltais, mitrais un dažviet sausais laiks ir
veicinājis slimību un kaitēkļu izplatību. Tostarp Kurzemē vasaras
kviešus apdraud dzeltenā rūsa, kas neapkarota, būtiski samazinās ražu,
miežos atrodama arī miltrasa un citas slimības. Tāpat siltais un mitrais
laiks sējumos veicinājis laputu un lapgraužu strauju izplatību, kuru
sekmīgu ierobežošanu saimniekiem neļauj veikt pārlieku augstā gaisa
temperatūra, kas nav piemērota, lai strādātu ar augu aizsardzības
līdzekļiem.
LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultante Daiga Mellere sacīja, ka
vasarāju lauki vienā reģionā ir ļoti atšķirīgi, jo situāciju ietekmē
laika apstākļi. Jūnijā lietusgāzes dažviet laukos pāris stundu laikā
izveidoja ūdens dīķīšus, savukārt netālu esošā laukā nenolija vispār.
Līdz ar to slimību izplatība vasarājos ir ļoti atšķirīga.
LLKC norāda, ka vietās, kur karstajā laikā augiem trūcis mitruma, jau var vērot, piemēram, apakšējo lapu atmiršanu miežiem.
Ja pavasarī vasaras rapsī bija maz kaitēkļu, tad ziedēšanas sākumā
tos plosīja krustziežu spīduļi. Tādēļ tagad to ierobežošana ir
izšķirošais faktors labas ražas iegūšanai.
Savukārt Latgales augkopji informējuši, ka vasarāji pašlaik izskatās
labi, to biezība ir pietiekama, jo pirmsjāņu lietus laukus lielākoties
nodrošinājis ar nepieciešamo mitrumu, norāda LLKC.
“Latgalē ir vietas, kur mitruma tomēr nepietiek. Rapša laukos, kur
mitruma bijis gana, ražas potenciāls ir augsts. Vasarāju graudaugos bija
novērojama virkne slimību – miltrasa, dzeltenplankumainība, baltā puve,
kuras apkaroja ar fungicīdu smidzinājumiem. Savukārt laputis nīdēja ar
insekticīdu smidzinājumiem. Vasaras rapsī nācās apkarot arī cekulkodes
kāpurus un spīduļus,” sacīja LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante
Inese Magdalenoka.
LLKC darbojas kopš 1991.gada. Centra mērķis ir veicināt lauku
attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās
zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas
novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju ES un organizēt
Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku
tālākizglītību.
