Lietuva un Igaunija no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu
kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no
attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija.
Kā piektdien preses konferencē paziņojis Lietuvas veselības ministrs
Aurēlijs Verīga, Lietuvā šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu,
14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
“Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk
skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16,
bet gan 25,” norādījis ministrs.
Arī Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu no nākamās nedēļas sākuma
paaugstināt brīvas pārvietošanās robežkritēriju Latvijai, Lietuvai un
Somijai līdz 25, piektdien paziņojis valdības preses dienests.
Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu,
Igaunija šonedēļ izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un
Somijai un abas pēdējās valstis uz to atsaukušās, bet Latvija paturējusi
līdzšinējo rādītāju – 16 inficēšanās gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju
divu nedēļu laikā.
“Ņemot vērā koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaitu Igaunijā,
jādomā, ka ceļotājiem no Igaunijas, kas dodas uz Latviju, no rītdienas
būs nepieciešama karantīna, izņemot Valgas un Valkas iedzīvotājus,
tranzīta pasažierus un cilvēkus, kuri dodas darbā,” viņš piebildis.
Reinsalu pateicies Lietuvas un Somijas valdībām par lēmumu palielināt
robežkritēriju, lai gan saslimstība Igaunijā ir augstāka nekā abās
šajās valstīs, un izteicis atzinību arī Latvijas valdībai, kas pēc
Igaunijas lūguma pieļāvusi svarīgu izņēmumu.
Tikmēr Lietuvas veselības ministrs izteicies, ka ar Latviju par šo jautājumu vēl norisinās sarunas.
14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000
iedzīvotāju 11.septembrī Lietuvā saskaņā ar Nacionālā sabiedrības
veselības centra (NVSC) datiem ir 15,5, savukārt Igaunijā, pēc Veselības
departamenta informācijas, – 21,75.
Dienu iepriekš Verīga izteicās, ka Lietuva aicinājusi Latviju un
Igauniju saglabāt tā dēvēto Baltijas burbuli, paaugstinot tajā
saslimstības robežkritēriju līdz 25 un attiecinot to ne tikai uz
personām no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, bet uz visiem, kas
pārvietojas starp Baltijas valstīm.
Kā ziņots, ja arī Igaunijā saslimšanas gadījumu skaits pārsniegs
noteikto slieksni, Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs
neievērot 14 dienu pašizolāciju Latvijā, ja viņi ikdienā šķērso robežu
ar Igauniju un pārvietojas, nepārkāpjot abu vietvaru administratīvo
teritoriju robežas.
Kā ziņots, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
piektdien preses konferencē pauda skepsi par iespēju palielināt
kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība
dotu signālu sabiedrībai, ka “Latvijā jāsāk vairāk slimot”. “Tas ir
lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši
pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot
Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību,” uzsvēra
Kariņš.
Vienlaikus premjers piebilda, ka gadījumā, ja eksperti argumentēs par
labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, viņš būs gatavs
šajā viedoklī ieklausīties, bet līdz šim neviens eksperts tādu
piedāvājumu nav izteicis.
Priekšlikumu paaugstināt minēto robežkritēriju Latvijas kontekstā ir
nācis klajā Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV),
pamatojot to ar faktu, ka stingrie pasākumi Covid-19 ierobežošanai šogad
negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares.
Rosinājumam otrdien kategoriski iebilda veselības ministre Ilze
Viņķele (AP). Savukārt ceturtdien, aicināta paust savu nostāju, vai viņa
atbalstīs robežkritērija paaugstināšanu, intervijā Latvijas Televīzijā
ministre konkrēti neatbildēja, atkārtoti sakot, ka lēmuma pieņemšana būs
sarežģīta.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un
epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis aģentūrai LETA
pauda, ka būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto “izejas
situāciju”. Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība
ar Covid-19 pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs
rādītājs, tomēr, lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta
reālā situācija Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100
000 iedzīvotāju ir 4,7.
“Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem
lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un
liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur
saslimstība ar Covid-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu
attaisnojams,” norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt
riskus Latvijas sabiedrībai.
