STAŅISLAVS – poļu vārds, kas darināts no senslāvu ‘stani’ + ‘slava’ (tulkojumā tas nozīmē ‘topi!’ + ‘slava’).
STAŅISLAVS – poļu vārds, kas darināts no senslāvu ‘stani’ + ‘slava’ (tulkojumā tas nozīmē ‘topi!’ + ‘slava’). Pirmo reizi šis vārds reģistrēts Rīgā 1453. gadā, bet kalendārā ierakstīts 1767. gadā. Staņislavi esot lādzīgi, jo ne par ko neuztraucas, zinādami, ka viss beigsies labi. Necenšas izraisīt konfliktus un gudri filozofēt.
STAŅISLAVA pirmo reizi Latvijā reģistrēta 19. gadsimta pēdējā ceturksnī. Staņislavas esot taupīgas, korektas, varbūt pārāk ikdienišķas.
STEFĀNIJA veidota no vīriešu vārda Stefans, kas grieķu valodā nozīmē ‘vainags’. Tuvinieki šī vārda īpašnieces mēdz uzrunāt dažādos mīļvārdiņos – Stefa, Stefiņa, Stepce, Stepija u. c. Pirmo reizi Latvijā šis vārds dots meitenei, kas dzimusi Rēzeknē 1877. gadā. Par to liecina ieraksts Baznīcas grāmatā. Kalendārā tas iekļauts 1915. gadā.
Grāmatas «Vārdu noslēpumi» autors Gunars Treimanis izpētījis, ka Stefānijas mēdzot būt intrigantes, taču visu viņas dara milzīgās enerģijas dēļ.
