ARVO KARELSONA profesija ir celtnieks, pēc laikmeta aicinājuma viņš ir politiķis amatieris.
ARVO KARELSONA profesija ir celtnieks, pēc laikmeta aicinājuma viņš ir politiķis amatieris. Dzimis 1971. gadā Liepājā. Kā vairākums viņa paaudzes jauniešu 1987. gadā paguvis iestāties komjaunatnē. Taču drīz vien atklājis tā laika postulātu un dogmu patieso jēgu. Bijis aculiecinieks tam, kā miliči izrēķinājušies ar nacionāli noskaņotajiem liepājniekiem, kuri Ziemeļu kapsētā pieminējuši Latvijas brīvības cīnītājus. Arvo tēvs bijis grupas «Helsinki 86» aktīvistu Raimonda Bitenieka, Linarda Grantiņa un Mārtiņa Barisa organizēto vēstuļu parakstītāju vidū. Kopā ar tēvu Arvo klausījies «Amerikas Balsi», kas paudusi pasaulei arī šo vēstuļu saturu. Kad Linards Grantiņš arestēts, Arvo nesapratis – par ko, jo Konstitūcijā taču bijusi garantēta vārda brīvība. Arvo Karelsons ir «TB/LNNK» biedrs, tās satelītorganizācijas Latvijas jaunatnes apvienības (LJA) «Tēvzemei un Brīvībai», kā arī «Kluba 415» dalībnieks.
Kā jūs no visādā ziņā aktīvās Liepājas nokļuvāt Skaistkalnē?
– Jaunatnes apvienība organizēja nacionāli noskaņotos jauniešus, arī Pedagoģiskā institūta studenti aktīvi mūs atbalstīja. Sapazinos ar skaistkalnieti Inetu, apprecējāmies. Abi audzinām meitiņu Aigu, kurai ir pieci gadi. Jau astoņus gadus esmu skaistkalnietis.
Kāds bija jūsu apvienības veikums Latvijas valsts atdzimšanas sākumā?
– Organizējām Oskara Kalpaka piemiņas vietas atjaunošanu «Airītēs», ko pabeidza LNNK Liepājas nodaļa. Pilnībā atjaunojām pulkveža pirmo atdusas vietu Ziemeļu kapsētā. Rīkojām talkas ilgi noliegtās piemiņas vietās. Kamēr iznāca avīze «Jaunais Laiks», piedalījos arī tās veidošanā. Savulaik iesaistījos parakstu vākšanā par to, lai latviešu zēniem ļautu dienēt savā dzimtenē un ieviestu alternatīvo dienestu. Toreiz tikai seši puiši nobijās un pakļāvās kara komisariātam, pārējo lietas atradās Liepājas prokuratūrā, kas tās novilcināja līdz likuma pārskatīšanai Latvijas Augstākajā padomē. Neviena jauniesaucamā lieta nenonāca tiesā.
Daļa jauniešu laikam gan neko nebūs dzirdējuši par «Klubu 415».
– Tas ir patriotiskas jaunatnes saraksta klubs. Tas simpatizē nacionālajiem spēkiem, bet nav politiska organizācija. Tas nodarbojas ar izdevējdarbību. Iznākušas vairākas grāmatas ar leģionāru un citu vēstures liecinieku atmiņām, arī Alberta Caunes dzeja un stāsti. Izdodam aploksnes, vēstuļpapīru un uzlīmes ar nacionālu simboliku. (Klubs saņem Aivara Sluča finansiālu atbalstu no ārzemēm.) Veicinām dievturu kustību. Noslēpumainais 415 ir… pastkastītes numurs. Mūsu «Svētie raksti», ja tā var teikt, ir «Latvju dainas». «Klubs 415» rīko arī nometni Valmieras rajona Brenguļos, kur semināra veidā dalībnieki tiek plašāk iepazīstināti ar latvisko dievatziņu.
Cik jauneklīga ir apvienība «TB/LNNK»?
– Zem šīs apvienības «jumta» pastāv Jaunatnes nodaļa, kas apvieno aptuveni 150 jaunu cilvēku. Ar katru gadu mūsu skaits pieaug. Šo nodaļu vada Andrejs Paupers. Izveidotas novadu nodaļu jauniešu apvienības un grupas. Zemgales novada nodaļu pārzina Ozolnieku grupas vadītājs Andis Fiģis. Viņš ir viens no aktīvākajiem vadītājiem «TB/LNNK» Jaunatnes nodaļā. Piebildīšu, ka baušķeniece Latvijas Universitātes studente Ance Gulbe no Jaunatnes nodaļas ārlietu vadītājas nesen kļuvusi par «TB/LNNK» ārlietu sekretāri. Arī šīs apvienības ģenerālsekretārs Aivars Ķimenis nācis no Jaunatnes nodaļas.
Noprotu, ka jūsu darba lauks politikā ir ārpus Skaistkalnes. Bet kas notiek ar jauniešiem šajā pagastā?
– Mani pārsteidza Skaistkalne, labā nozīmē. Februāra vidū «TB/LNNK» Jaunatnes nodaļa un «Klubs 415» rīkoja tikšanos ar Skaistkalnes vidusskolas vecāko klašu audzēkņiem. Atsaucība bija necerēta. Sarunā piedalījās arī Ance Gulbe un «Klu- ba 415» pārstāvis Guntars Landmanis no Liepājas. Šogad 25. martā LJA «Tēvzemei un Brīvībai» organizēja piketu Liepājā pie Krievijas ģenerālkonsulāta, kurā piedalījās divas jaunietes, kas tagad mācās Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā, bet nesen beidza Skaistkalnes vidusskolu. Jauniešus patiesi interesēja Latvijas nākotne, arī saistībā ar turpmākajām mācībām. Kopā meklējām atbildes par Eiropas Savienību, vai, tajā iekļuvuši, spēsim saglabāt savu indentitāti, zinot, ka latviešiem ārzemnieciskais viegli «pielīp». Šādu tikšanos organizēsim arī rudenī, pēc vēlēšanām.
Kas jauniešus vēl interesēja?
– Jautāja, cik lielā mērā spējam ietekmēt savas partijas vadību. Varējām pastāstīt, ka neviena apvienības valdes vai domes sēde nenotiek bez Jaunatnes nodaļas viedokļa attiecīgajā jautājumā. Mūs allaž uzklausa Māris Grīnblats. Arī par pilsonības likuma labojumiem esam pauduši savus uzskatus caur valdes un domes struktūrām.
Uzskatāt sevi par radikāļiem vai mērenajiem?
– Esam visi nacionāli domājoši. Atšķirība tikai tā, kā katrs to izpauž. Man tuva, piemēram, ir gan Palmiras Lāces radikālā nostāja, gan arī Māra Grīnblata diplomātija un Guntara Krasta cilvēciskums. Neesmu no tiem, kuri uzskata, ka ar pieri sienā vajag skriet. Bet mugurkauls ir vajadzīgs. Pilsonības likuma realizācijā atkāpes no prasībām par valodas zināšanām nebūs!
Krievu valodā runājošie gan domā citādāk…
– Krievu jaunieši negrib integrēties, to parādīja 14. maija mītiņš Rīgā, kad klaji tika pausta necieņa pret valsti. Turklāt šādu attieksmi Latvijai naidīgie spēki pēdējā laikā pauž arvien biežāk un skaļāk. Vajadzētu būt tā: ja tev šī valsts kaut ko nozīmē un jūti atbildību par to, iemācies valodu, nevis bļauj par cilvēktiesību pārkāpumiem. No tiem visvairāk ir cietuši un joprojām cieš latvieši. Kā var runāt par cilvēktiesību ierobežojumu, ja 80 procentu cittautiešu Rīgā, Liepājā un Ventspilī pieder pie biznesa aprindām. Pazīstu dažus krievus, kuri apguvuši valsts valodu un cenšas izprast Latvijas problēmas. Ir, protams, Ždanokas variants, un tādu ir lielākā daļa.
Vai piekrītat rūgtajiem vārdiem, kas ir teikti par jūsu paaudzi?
– Disenītes, iedzeršanas bija un ir. Tas reizēm uzvedina uz pesimistiskām noskaņām. Galvenais, ka viņi domā par procesiem. Pagaidām mana vēlme, nenoliedzami, būtu, lai jaunatne vairāk pievērstos nacionāliem spēkiem, bet tas viņiem jālemj pašiem. Protams, katrs grib dzīvot turīgāk. Bet nevajadzētu mācīties no negatīviem piemēriem, kā tikt pie naudas.
Ir pierasts kritizēt valdību. Arī jūs to darāt?
– Ne vienmēr pamatota ir šī kritika. Tiesa, noziedzniekus izlaiž no cietuma, bet terorizē tos, kuriem ir nacionālistiska nosliece. Tiesības paust savu nostāju ir visiem. Vērošu, kā drošības iestādes novērtēs mītiņu Vērmaņdārzā. Kā jaunieši, pielietojot nacistu simboliku, var tik atklāti un nesodīti paust naidu pret valsti un tautu, kuras vidū viņi dzīvo! Premjers Guntars Krasts martā pārāk tieši izteica savas aizdomas par sprādzienu «autoriem» Latvijā. Pēc sprādziena pie sinagogas Maskavā nu jau visiem ir tapis skaidrs, no kurienes tas ir nācis.
