Bauskas Tautas teātris skatītājus iepriecināja ar jaunu iestudējumu. Džona Patrika lugas «Dīvainā misis Sevidža» pirmizrāde notika 22. maijā Bauskas tautas namā. Iestudējuma režisore – Ināra Hegenbarte.
Bauskas Tautas teātris skatītājus iepriecināja ar jaunu iestudējumu. Džona Patrika lugas «Dīvainā misis Sevidža» pirmizrāde notika 22. maijā Bauskas tautas namā.
Iestudējuma režisore – Ināra Hegenbarte. Titullomu spēlē Austra Gulbe, kuru teātra kolēģi nesen sumināja jubilejā. Izrādē piedalās trupas vidējās un jaunākās paaudzes aktieri. Galveno – misis Sevidžas lomu – dublē teātra ilggadējā un cienījamā aktrise Dzidra Rogate, kuru droši vien varēs redzēt lugas turpmākajās izrādēs.
Pirmais pārsteigums izrādē – Tautas nama pilnā zāle. Bija atnākuši dažādu paaudžu cilvēki. Kādā brīdī prātā ienāca ķecerīga doma – varbūt viņi visi ir aktieru ģimeņu locekļi? Tomēr ne, jo vienpadsmit uz skatuves esošajiem nevarētu būt tik kuplas saimes.
Otrs pārsteigums – līdz šim izrādēs neredzēti aktieri. Pēc astoņdesmito gadu beigās trupā valdošās krīzes, kad sevišķi sāpīgi izpaudās paaudžu maiņa, vērojama stabilizēšanās. Daudzi uzvārdi skatītājiem vēl sveši, tomēr var redzēt, ka Tautas teātrī jaunienākušie aktieri vēlas darboties un sevi parādīt. Tas bija jūtams arī lugas pirmizrādē, taču šajā gadījumā lūdzu jaunos aktierus to neuztvert kā nemotivētu kritiku. Ansambļa spēles izjūta ir laika un pieredzes jautājums. Dažu lomu uzspēlētais atveidojums burtiski «izkrita» no izrādes konteksta, piemēram, Florense, lugas beigu daļā arī senators Tīts. Lai gan viņu spēle pati par sevi bija interesanta un dinamiska. Taču ikviens, kurš, neatkarīgi no profesijas, apmeklējis seminārus vai kursus ar pieteikumu «Darbs grupās», zina, cik patiesībā grūti sevi pierādīt, nenomācot partnerus.
Par trešo pārsteigumu uzskatu lugas žanra apzīmējumu – komēdija. Nezinu, varbūt Džons Patriks sekojis Antona Čehova ekstravagancei, kurš savu izcilāko lugu «Ķiršu dārzs» arī nosaucis par komēdiju? «Dīvainā misis Sevidža» nepavisam neatgādina lētu sadzīves komēdiju – tā ir nopietna psiholoģiska drāma. Režisores Ināras Hegenbartes izvēle bijusi pareiza, jo tas laiks, kad auditoriju varēja piesaistīt ar muļķīgiem jokiem, jau ir garām. Taču amatieru trupām nav piemērota arī pārmēru nopietnība, risinot psiholoģiski pārāk sarežģītas lietas. Tautas teātra mīļotāju auditorija ir daudzslāņaina, taču manī nerodas bažas, ka jauno lugu nesapratīs Zālītē, Misā vai Skaistkalnē. Šajā ziņā Džona Patrika komēdija šķiet universāla, un lugai vienmēr atradīsies auditorija.
Pēdējo pārsteigumu izteikšu dažos teikumos. Man patika Austras Gulbes spēle titullomā. Viņa patiesi atbilda apzīmējumam «dīvainā». Bet ko tas nozīmē? Bauskas Tautas teātra trupai jaunajā izrādē pavisam noteikti izdevies pierādīt, ka dīvainība visbiežāk slēpj viegli ievainojamu dvēseli, maskējoties visneiedomājamākajos veidos. Kad maskas nokritušas, rodas jauna problēma – KURŠ patiesībā ir dīvainis?
