Vai Bauskai ir vajadzīgs apvedceļš?… Saprātīgi domājoši cilvēki, tajā skaitā pilsētas Domes deputāti, atbildētu viennozīmīgi. Jā, ir vajadzīgs.
Vai Bauskai ir vajadzīgs apvedceļš?… Saprātīgi domājoši cilvēki, tajā skaitā pilsētas Domes deputāti, atbildētu viennozīmīgi. Jā, ir vajadzīgs. Bet vai šodien šo ceļa izbūvi var sākt? Nē, nevar, tāpēc, ka nav ne projekta, ne līdzekļu.
Naivi ir iedomāties, ka, noraidot Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijas projektu un pieprasot Eiropas Savienībai trūkstošos miljonus, varētu sākt apvedceļa izbūvi. Nekas nesanāktu, jo katram konkrētam projektam, kurš apspriests neskaitāmās instancēs, seko finansējums. Ko darīsim šodien? Rīkosim protesta akcijas, mītiņus? Asināsim kara cirvjus un ar seno zemgaļu kaujas saucieniem metīsimies virsū smagajiem furgoniem un tūristu autobusiem? Protams, nē! Šis transports brauca un brauks cauri Bauskai.
Nav jābūt ceļu būves speciālistam, lai saprastu, ka, izbūvējot jaunu, aptuveni 10 km garu maģistrāli ar vairākiem ceļu pārvadiem un jaunu tiltu pār Mēmeli, vajadzīgi milzīgi līdzekļi. Tie ir vairāki desmiti miljonu latu. Kļūst skaidrs, ka šādu projektu izstrādāšana nav Bauskas Domes, bet gan Satiksmes ministrijas un visas valdības kompetence. Pat, ja šāds projekts būtu izstrādāts šodien, izvirzīt to cauri attiecīgo Eiropas finansu institūciju birokrātiskajam aparātam un saņemt šo finansējumu būtu ļoti grūti. Tam būtu vajadzīgs laiks, un mūsu valsts pretfinansējums ir 20 – 30% apmērā no kopējām izmaksām. Vai šie miljoni valstij pašlaik ir? Droši var apgalvot, ka nav un nebūs, kamēr nekļūsim bagātāki.
Mēs nevaram šo Bauskai sāpīgo problēmu izcelt pārējo valsts ekonomisko problēmu vidū. Jāņem vērā, ka tikpat sarežģīta situācija vides piesārņojuma un satiksmes drošības ziņā ir arī Iecavā, Rīgas rajonā, Saulkrastos un citur. Ko nevar celt, to nevar nest.
Polijā ir tās pašas problēmas, kur «Via Baltica» šķērso mazpilsētas. Valsts ar nesalīdzināmi lielāku finansu potenciālu arī nevar vienā mirklī atrisināt šos jautājumus un rosina novirzīt smago kravu plūsmu pa jūru ar prāmjiem. Tātad prognozēt, ka pieaugs šo kravu tranzīts caur Latviju, šobrīd viennozīmīgi nevar.
Palūkosimies, kas notiek ar mums pašiem tepat Bauskā. Statistika rāda, ka mūsu rajonā un valstī kopumā ļoti strauji pieaug automašīnu skaits. Tie nebūt nav pēdējo gadu modeļi. Kāda ir to drošība un kādu piesārņojumu tie rada? Vai aizliegsim iebraukt pilsētā? Ja atļausim, tad skatīsimies, kā smagais transports drupina «arhitektūras šedevru» Kalna un Uzvaras ielas stūrī. Kratīsimies pa Mēmeles tiltu, līdz tas sabruks? Un kā ar gājēju drošību?
Par ko balsoja pilsētas Domes deputāti? Balsoja par satiksmes drošību, pilsētas sakārtošanu, par reāli izdarāmiem darbiem vistuvākajā laikā. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka projekta īstenošana izslēdz apvedceļa izbūvi vispār vai aizbīda to par vairākiem desmitiem gadu tālā nākotnē. Esmu pārliecināts, ka šos darbus varēs veikt 10 – 15 gadu laikā.
Ir jūtams, ka raksta autori ir pilsētas patrioti, kas vienaldzīgi nenoraugās uz notiekošo, bet gribētos, lai viņu izteiktās domas balstītos uz lielāku realitātes izpratni.
