Tagadējā Saeimā ir pārstāvētas astoņas sievietes, bet pirms 67 gadiem 4. Saeimā iekļuva tikai viena daiļā dzimuma pārstāve, un tā ir mūsu novadniece BERTA PĪPIŅA (dzimusi Ziemele).
Tagadējā Saeimā ir pārstāvētas astoņas sievietes, bet pirms 67 gadiem 4. Saeimā iekļuva tikai viena daiļā dzimuma pārstāve, un tā ir mūsu novadniece BERTA PĪPIŅA (dzimusi Ziemele).
Berta Ziemele dzimusi 1883. gada 28. septembrī Codes pagasta Spāriņu krogā, kur saimniekojuši viņas vecāki Jēkabs un Līze. Zinātkārā meitene skolas gai- tas uzsāka Kroņa – Misas pagastskolā, tālāk izglītības apguve turpinājās Beķeres meiteņu proģimnāzijā Bauskā. Pēc skolas beigšanas astoņpadsmitgadīgā jauniete devās uz Harkovu Ukrainā, kur strādāja par mājskolotāju. Nopelnītā nauda netika tērēta izpriecām, bet gan iekrāta tālākas izglītības apgūšanai. No 1904. līdz 1908. gadam viņa mācījās un praktizējās Berlīnē, apgūstot valodu mācīšanas metodiku garīgajā attīstībā atpalikušiem bērniem. Šajā periodā Berta daudz ceļo, iepazīstas ar Vācijas un Šveices izglītības un audzināšanas problēmām.
Pēc atgriešanās Latvijā 1910. gadā Rīgā viņa apprecas ar skolotāju, žurnālistu un literatūrkritiķi Ermani Pīpiņu (pseidonīms – Vizulis), kurš rediģēja laikrakstu «Jaunais Vārds». Ģimenē piedzimst bērni Biruta, Nora un Jānis.
Līdz ar Latvijas Republikas izveidošanos Berta Pīpiņa aktīvi iesaistās politikā. Jau no 1919. gada līdz pat 1931. gadam viņa ir Rīgas pilsētas domniece, pilsētas valdes locekle, revīzijas komisijas locekle un sociālās apgādes nodaļas vadītāja. No 1922. gada viņa aktīvi iesaistās Latvijas sieviešu nacionālajā līgā, bet no 1925. gada līdz pat šīs organizācijas likvidācijai (1940. gadā) ir tās priekšniece. Vienlaikus Berta Pīpiņa ir arī Latviešu sieviešu organizāciju padomes dibinātāja un vadītāja, pārstāvēja mūsu valsti Starptautiskajā sieviešu savienībā, bet 1936. gadā viņu ievēlēja par šīs starptautiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju.
Politiskajā un sabiedriskajā darbā Bertas Pīpiņas galvenais virziens bija sievietes un ģimenes lomas nostiprināšana Latvijā. Par šiem jautājumiem viņa ir lasījusi lekcijas, publicējusies laikrakstos un žurnālos, kādu laiku viņa bijusi arī žurnāla «Latviete» izdevēja un redaktore.
Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma gados Bertai Pīpiņai nācās pārtraukt politisko darbību, bet sabiedriskajā un publicistiskajā darbā nekādi šķēršļi netika likti. Savukārt 1940. gada padomju okupācija pārtrauca darbību arī šajās jomās. Turpmākais Ber- tas Pīpiņas liktenis bija līdzīgs daudziem tūkstošiem latviešu patriotu likteņiem – 1941. gada deportācija. Gadu vēlāk, 1942. gadā, šīs mūsu novadnieces dzīves pavediens aprāvās tālu prom no Tēvzemes. Padomju perioda enciklopēdiskajos izdevumos šī ievērojamā tautiete nemaz netika pieminēta, arī pašlaik nevaram lepoties ar plašu informācijas klāstu par viņas dzīvi un darbību, lai gan ar savu darbu Latvijas labā Berta Pīpiņa to būtu godam nopelnījusi.
