Kādā septembra pēcpusdienā tālruņa klausulē atskanēja nepazīstamas sievietes laipna balss.
Kādā septembra pēcpusdienā tālruņa klausulē atskanēja nepazīstamas sievietes laipna balss. Zvanītāja bija Bauskas autoostas dispečere, kurai pēc Rīgas reisa šoferis bija nodevis manis aizmirsto rokassomiņu ar visiem dokumentiem. Tikai tad atskārtu, ka, izkāpjot no autobusa, esmu bijusi tik izklaidīga. Pēc sazināšanās cita autobusa šoferis somiņu atveda uz Iecavu. Protams, biju priecīga, bet jo vairāk tāpēc, ka tajā joprojām bija gan mana, gan meitas pase, piezīmju grāmatiņa ar adresēm un naudas maciņš, no kura nebija pazudis pat santīms.
Godīgumam it kā vajadzētu būt pierastai lietai, taču gandrīz katrs varētu nosaukt vismaz vienu gadījumu, kad nejauši aizmirstās lietas pazudušas. Tāpēc vēlos nosaukt šo godīgo un izpalīdzīgo cilvēku vārdus – šoferi Valērijs Rodevičs un Harijs Baltrušaitis, Autoostas dispečere Inga Rudeviča. Mīļš paldies viņiem!
Ar visskaistāko mārtiņrožu pušķi, cieņā un pateicībā,
I. JANSONE Iecavā
