Visi brīnās un brēc par kūlas dedzinātājiem. Nosvilst ēkas, sadeg cilvēki, dabai tiek nodarīts liels kaitējums.
Visi brīnās un brēc par kūlas dedzinātājiem. Nosvilst ēkas, sadeg cilvēki, dabai tiek nodarīts liels kaitējums. Taču padomājiet – ir sagrauta tautsaimniecības struktūra laukos. Valdība novērsusies no lauksaimniecības. Vajag dotēt zemniekus, lai audzē zirgus, govis, aitas. Zirgi varētu noēst zāli visās mežmalu pļaviņās, piena devējas – pļavās, aitas – grāvmalās un strautmalās. Tad vairs nevajadzētu kūlu dedzināt, kā tas bija līdz 1940. gadam. Atrastos ēdamais arī stārķiem, irbītēm, vardītēm un pārējai dzīvajai radībai.
Var jau likt divsimt un tūkstoš latu sodu, taču nebūs līdzēts. Var ievietot cietumā, bet tad Latvija bez zemniecības būtu viens liels cietums. Kas tad baros tos Saeimas simt deputātus? Latviešu sakāmvārds: viens zemnieks var pabarot simts kungu, bet simts kungu nevar pabarot vienu zemnieku.
Ar cieņu – H. VĪTOLS Bauskā
