Bauskas muzejā 28. novembrī atklāja Rīgas ikonogrāfu biedrības mākslinieku un ikonu glezniecības darbnīcas «Eleusa» studentu svētgleznu izstādi «Terra Mariana».
Visas izstādītās ikonas ir veidotas Austrumu baznīcas kanoniskajās tradīcijās.
Māras zemei – 800 gadu
Atklāšanā piedalījās autoru draugi, ģimenes locekļi, Bauskas mākslinieki, restauratori, dažādu konfesiju draudzēm piederīgie, izstāžu pastāvīgie apmeklētāji.
Īpašais viesis bija katoļu kardināls Jānis Pujats. Izstādi viņš atklāja ar vēstures faktu izklāstu, uzsverot, ka šogad paiet 800 gadu, kopš latviešu un igauņu apdzīvotās zemes iepazina kristīgo ticību. Rīgas dibinātājs Alberts šo teritoriju nosauca par «Terra Mariana» – Marijas jeb Māras zemi. Viņš devās uz Romu pie pāvesta, kurš apstiprināja «Terra Mariana» statusu. Šī federācija pastāvēja 300 gadus. Kardināls stāstīja, ka litānijā Vissvētākās Jaunavas Marijas godam ir minēts arī apzīmējums «Māras zemes karaliene». Bauskas katoļu draudzes prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns sacīja, ka Jaunava Marija ir cilvēces garīgā māte, vidutāja, izlīdzinātāja.
Rožu klēpi, ko izstādes kuratore, biedrības «Eleusa» pārstāve Anna Zandberga-Šenke, pasniedza kardinālam Jānim Pujatam, viņš rūpīgi sašķiroja pušķos un uzdāvināja ikonu gleznotājām. Kardināls bija neizpratnē, kāpēc Rīgas mākslinieku izstādi atver Bauskas muzejā, nevis galvaspilsētā. Uz to Anna Zandberga-Šenke un viņas kolēģes atbildēja: «Tāpēc, ka Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode mūs uzaicināja, par ko esam ļoti, ļoti priecīgi un pateicīgi. Mūs silda publikas lielā interese.»
Dievmāte – baznīcas simbols
Austrumu baznīcas ikonu glezniecības tradīcijā Dievmātei ir ļoti īpaša vieta. Par to apmeklētāji varēja pārliecināties izstādē, baudot priekšrocību svētgleznu autoriem uzdot jautājumus.
Ar ikonu gleznotājiem iepazīstina Anna Zandberga-Šenke: «Mēs visi esam beiguši Latvijas Kristīgo akadēmiju. Dažas autores vēl studē Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā vai apgūst restauratores profesiju. Daudzām kolēģēm ir vairākas augstākās izglītības. Anna Kuzņecova ir absolvējusi Moderno valodu fakultāti Denī Didro universitātē Parīzē, Natālija Stratanoviča – Sanktpēterburgas Teātra un kino institūtu, Ance Gricmane studē Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Evija Rudzīte nododas kristīgajai kalpošanai – māca gleznošanu Iļģuciema sieviešu cietumā. Vienlaikus darbnīcā «Eleusa» mēs mācām interesentiem ikonu glezniecības pamatus. Mūsu studentu gleznotos Bizantijas ornamentu fragmentus var aplūkot atsevišķā zālē.»
Anna stāsta par Dievmātes ikonu tipiem, kas Austrumu baznīcā izveidojās agrīnajos viduslaikos. Vārds «Eleusa» tulkojumā no grieķu valodas nozīmē «žēlsirdīgā». Šī tipa aizkustinošajās ikonās Dievmāte ir attēlota ar bērnu, kurš viņai pieglaudis vaidziņu. Izstādē Anna rāda arī citus tipus – Orantu jeb lūdzošo Dievmāti, Odigitriju – Dievmāti, kura ar rokas žestu norāda uz Kristu, kā arī visai reti sastopamu tipu – Dievmāti ar rotaļīgo bērnu. Respektējot senās ikonogrāfijas tradīcijas, mākslinieki glezno uz liepas koka dēlīšiem, kas pārklāti ar audeklu, un izmanto temperu – krāsu pigmentus, kuru saistviela ir svaigas olas dzeltenums. Pigmentus ikonu gleznotāji iegādājas interneta veikalos, bet krāsu maisījumus gatavo paši.
Sniedz cerību un paļāvību
Ikonu glezniecības īpatnība ir atteikšanās no gaismēnām. Tam ir teoloģisks pamatojums, jo svētgleznās jāattēlo iekšējā, mūžīgā gaisma, nevis reālās pasaules izpausmes. Šī efekta pastiprināšanai bieži tiek izmantots zeltījums. Darbnīcas «Eleusa» mākslinieki lieto tā dēvēto lapiņu zeltu, ar ko strādā restauratori.
«Ikonu gleznošana iet kopsolī ar lūgšanām un pašrevīziju. Pirms ķeramies pie darba, ir nepieciešams laiks vienatnē un klusumā, lai atbrīvotu apziņu no sārņiem, lai atvērtu sirdi. Vairākums darbnīcas «Eleusa» mākslinieku ir kristīti pareizticībā, pārējie ir katoļi vai luterāņi,» teic Anna.
Sajūsmu par adventes laikam īpaši piemērotu izstādi pauž muzeja pastāvīgās apmeklētājas baušķenieces Māra Bite un Ērika Kaupmane. Māra spriež: «Tik daudz cilvēku šodien ir atnācis! Bez steigas, jo ir mierīga sestdienas priekšpusdiena. Mēs visi esam «uzvilkti» par bēgļiem, par traģiskajiem notikumiem Parīzē. Ikonu izstāde ir kā oāze spriedzes laikā, jo svētgleznas izstaro cerību, mieru un paļāvību.»
Vakar, 29. novembrī, Rietumu kristīgajās baznīcās svinēja pirmo adventi. Austrumu baznīcai piederīgie 28. novembrī sāka 40 dienu Lielo gavēni. Ikonu izstāde muzejā būs atvērta līdz nākamā gada 10. janvārim.
