Bauskas novada Codes pagastā strādājošais Ingas Celmas ģimenes uzņēmums pāris gados ar Eiropas fondu atbalstu no nelielas sierotavas izaudzis plašā ražotnē ar degustācijas zāli.
«Celmu» sieri ir populāri – nesen kādā gadatirgū Sēlijā nezināma sieva savus produktus pieteikusi kā Codē ražotus. No tā neesam pasargāti, taču ir arī pluss – tātad produktu ir vērts atdarināt, saka Inga Celma.
Savējie atgriežas
Inga Codes pusē ir ienācēja. «Mani salīdzina ar lielajiem zemniekiem, kam aiz muguras paaudžu tradīcijas, bet es esmu pilsētniece, jelgavniece. Kad pēdējos kolhoza gados atbraucu te dzīvot, gadījās rosīgi, laipni kaimiņi, kas ierādīja, kā audzēt kāpostus, gurķus, kā produktus pārdot tirgū,» atminas naskā saimniece, līdztekus stāstījumam izlejot no nerūsošā tērauda katla kārtējo siera porciju.
Kad ienākusi privatizētajā kūtī, neko īsti nav zinājusi par piena ražošanu. Rūgtā pieredze ar «Bauskas pienu» likusi domāt, kā izslaukto pārstrādāt. Receptes top uz vietas – rituļi ar dillēm, ķiplokiem, dažādām sēklām, saldajām piedevām. «Divu vienādu nav,» smej Inga, «reizēm gadās neizmaisītu ķimeņu pikucis, bet tas tikai rāda, ka produkts tapis pašu rokām, ar mīlestību.»
Sākumā mazajā virtuvē rosījusies viena pati, bērni pirms krīzes labos darbos prasījuši, vai mātei patiesi šis «hobijs» vajadzīgs. Nu jau vairākus gadus te rosās visa ģimene – dēls Guntis atbild par projektiem, būvniecību un attīstību, znots Dzintars Bērziņš – par tehniku un kūts darbiem, meita tirgojas.
Turpina attīstīties
Tikai tagad pa īstam sākuši ražot jaunajās telpās, Inga izrāda plašās, tīrās istabas ar iekārtām, degustāciju zāli, kuru no galvenās virtuves atdala stikla siena, lai var redzēt darba procesu. Viņa ved uz otrā stāva kabinetu, kur gan sēžot reti, uz dušām, saldētavu utt. «Esam izauguši desmitkārtīgi,» vērtē Guntis, atminoties agrāko apjomu.
Šovasar «Celmos» sāka uzņemt tūristu grupas maršrutā «Baudi Bauskā», ko noorganizējusi Raimonda Ribikauska. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka tajā var apskatīt ne tikai sierotavu, bet arī Dairas Jātnieces latvisko sētu, vīnu darītavu, beķerejas u. c. «Inga un citas saimnieces ir lieliskas stāstītājas,» raksturo Raimonda, «sevišķi priecīgi ir Krievijas tūristi, visu labprāt degustē un iepērkas ar vērienu.»
Ingai ir iecere piedāvāt sierotavu tieši siera siešanas mācībām vai izklaides aktivitātēm, līdzīgām kā kopīga maizes cepšana vai ēst gatavošana. Rosīgā, lietišķā sieva ap sevi rada tādu gaisotni, no kuras negribas doties prom – nudien, varētu kaut dienu sēdēt, klausīties raitajā, dzīvajā valodā, smaržot un garšot sieru…
Vārds jāsargā
R. Ribikauska piekrīt, ka svarīgākais zīmola veidošanā ir labs produkts, par kuru mutvārdu reklāma aiziet tautās strauji un plaši. Viņai ir iecere vēl vairākiem gardēžu lokiem Zemgalē. Saimniecībām tas ir arī labs finanšu atspaids, stāsta Raimonda, atklājot, ka viena tūristu grupa katrā ražotnē iepērkas vismaz par 150 latiem. Tiesa, visām ražošanas atļaujām jābūt sakārtotām.
Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe piekrīt, ka labi produkti jāsargā, jo atdarinātāju netrūkst. «Bauskas Dzīvei» zināms, ka Brunavas pagasta saimnieces Ivetas Ļekūnes «Kāpostnīcas» populārākos skābētos kāpostus ar ananasiem mēģina atdarināt pat Lietuvā.
«Par nožēlu ļoti daudzi uzņēmēji, kas ilgstoša un smaga darba rezultātā ieguvuši sava vārda un produkta atpazīstamību, saskaras ar šo problēmu. Skumjākais ir tas, ka pakaļdarinātājs var sabojāt oriģināla autora labo slavu ar nekvalitatīvu ražojumu. Jaunajiem uzņēmējiem atliek no tā mācīties un laikus padomāt par to, kā pasargāt savu vārdu un ideju no plaģiātisma. Tātad – patents,» ieteic D. Griķe, piebilstot, «kā ceļamaizi jaunajiem mājražotājiem es dotu līdzi uzņēmību, atvērtību, elastību un degsmi darboties izvēlētajā jomā.»
Piena pārstrādes saimniecība «Celmi»
Atrodas Bauskas novada Codes pagastā.
Pārdod sieru, krējumu, biezpienu, sviestu, ko gatavo no pašu ganāmpulka piena.
Ražotnes būvē un iekārtās pēdējos divos gados ieguldīti 117 tūkstoši latu ar pievienotās vērtības nodokli.
Eiropas fondu atbalsts – 60%, 40% – kredītlīdzekļi, kas jāatdod septiņos gados.
Tirdzniecība – ražotnē, gadatirgos, ēdināšanas uzņēmumiem.
Rīko degustācijas tūristu grupām.
Govju skaits – 100.
Algoti darbinieki – seši.
Avots: Inga Celma, Guntis Celms.
