Latvijā ir izaugusi padomju okupācijas gadu migrantu trešā paaudze, kas, manuprāt, dzīvo ar savu vecvecāku priekšstatiem par Latviju kā iekarotu teritoriju, kurā dzīvo pakļauta un iebiedēta latviešu tauta.Valstij naidīgie politiķi to izmanto nacionālā naida kurināšanai, aicinot uz okupācijas varas mantinieku privilēģiju atjaunošanu. Pa mūsu galvaspilsētas ielām maršē krievu jaunieši ar plakātiem pret mācībām latviešu valodā.Divdesmit gadu ir pagājis, kopš atbrīvojāmies no PSRS ķetnām. Uzskatu, ka mūsu Izglītības un zinātnes ministrija ar saviem padomju garā domājošajiem ierēdņiem veikli operē ar sagrozītām puspatiesībām, apzināti iesaistot ne sevišķi zinošus un okupācijas laikā vēsturi apguvušus skolotājus. Pašlaik šķiet, ka mūsu valsts ienaidniekiem nekas nav bīstamāks par latvisko patriotismu. Nelojālie spēki cenšas noliegt arī Latvijas okupāciju un Baigo gadu. Ļoti svarīgi, lai šodien jaunatne zinātu Latvijas patieso vēsturi, tā mums ir svēta. Jaunā paaudze gaida, lai šo patiesību viņi varētu saņemt skolā vēstures stundās un lai pedagogi būtu Latvijas patrioti. Svarīgi ir izmantot mūsu brīvības cīnītāju liecības, jo tā ir mūsu tautas dzīvā vēsture.Ap 1956. gadu un vēlāk Latvijā atgriezās tūkstošiem dzīvi palikušie 1941. un 1949. gadā izsūtītie, no Gulaga un cietumiem – sodītie nacionālie karavīri, partizāni un pretošanās kustības dalībnieki. Šie ļaudis savā dzimtenē kļuva par otrās šķiras cilvēkiem, jo viņus uzskatīja par politiski neuzticamiem. Laucinieki vairs netika savās mājās, arī iedzīve bija izlaupīta. Savukārt pilsētnieku dzīvokļos jau bija apmetušies militāristi un civiliebraucēji. Ja izdevās iekļūt augstskolā, tad «čekas modrā acs» panāca, lai tiktu no tās izslēgti kā «tautas ienaidnieki».No vēstures zinām, ka genocīda politiku pret latviešiem realizēja abas okupācijas varas, iesaistīdamas savās armijās latviešu karavīrus. Vislielākā latviešu tautas traģēdija piedzīvota 1944. gada Ziemassvētku kaujās Kurzemes cietoksnī, kad latvieti spieda nogalināt latvieti abās frontes pusēs.Padomju okupācijas laikā leģionāru atdusas vietas tika iznīcinātas. Arī tagadējā Maskava norāda viņu vietu vēstures mēslainē. Mūsu leģionāru atbilde ir: Maskavas suņi rej, bet Latvijas karavīri iet tālāk uz Eiropu pa patiesības un taisnības ceļu NATO aizsardzībā.Diemžēl pēdējos 20 gados pozitīvo pārmaiņu ziņā ekonomikā uz priekšu esam tikuši maz. Nākas dzirdēt, ka Latvijā esot morāls pagrimums. Tas izpaužas kā korupcija, valsts apzagšana un likumu apiešana. Uzskatu, ka šie netikumi izplatīti galvenokārt augstu priekšnieku, jaunbagātnieku un sabiedrības padibeņu vidū, bet tautas vairākums dzīvo godīgi, kaut arī daudzi jūtas vīlušies. Lai kaut ko mainītu un miljonāri nejustos kā nieres taukos, Saeimai steidzami jāpieņem lēmums par progresīvo nodokli.
