Latviešu sievietes jau izsenis sevi pierādījušas kā garā spēcīgas un nesalaužamas, pastāvot gan par ģimeni, gan mūsu tautas vērtībām. Allaž spējušas iedvesmot. Uzburot nelielu vēstures rekonstrukciju, Bauskas muzejs otro reizi ikvienu interesentu aicina 3. novembra vakaru pavadīt ar šarmantajām aizsardžu pulciņa dāmām un muzikālajiem brāļiem Laiviniekiem (Aigars Urtāns un Raitis Sirmanis).
Vakara gaitā ar stāstījumu un radošu, teatrālu priekšnesumu tiks atspoguļota aizsardžu veidošanās un attīstības procesi 20. gadsimta 20. gados un ieskicētas galvenās aizsardžu aktivitātes, jo īpaši Bauskas aizsardžu pulciņā, atgriežoties 1935. gadā. Par pārdomātu un smaidu raisošu izklaidi rūpēsies brāļi Laivinieki – ļoti iecienīti dziesminieki starpkaru perioda Latvijā.
Aizsargu organizācija bija paramilitāra civiliedzīvotāju organizācija (1919–1940), kas tika dibināta 1919. gada martā ar Pagaidu valdības pavēli. Aizsargu organizācijas galvenais uzdevums bija darboties kā administratīvās varas palīgspēkam. Aizsargu kompetencē bija palīdzības sniegšana policijai noziegumu apkarošanā, kārtības un drošības uzturēšana savu rajonu robežās un to sabiedriskajās iestādēs. Aizsargu organizācijas darbojās visās Baltijas valstīs un Somijā, un pēc somu aizsardžu organizācijas «Lotta Sward» parauga Latvijā, aptverot aizsargu bataljonu darbības rajonus, tika dibināti arī aizsardžu pulciņi. Tie aktīvi sāka darboties no 1925. gada, aizsardzes ļoti atbalstīja Latvijas Aizsardzības biedrība un Iekšlietu ministrija. Aizsardzes skaidroja sabiedrībai šādu pulciņu organizēšanas nepieciešamību un to galvenos uzdevumus sabiedrības labā. Aizsardžu pulciņi bija lielisks palīgspēks aizsargiem, īpaši rūpējoties par sanitārajām lietām. Aizsardžu darbības neatņemama sastāvdaļa bija arī kultūras dzīve un labdarība. Ieskatu visu šo darbību kopumā pilnvērtīgi centīsies atspoguļot Bauskas muzejs, atgādinot par aizsargu un aizsardžu lielo lomu Latvijas vēsturē.
