Valdība 30. jūlijā nolēma veselības nozarei piešķirt papildu 4,7 miljonus latu, lai mazinātu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, vēsta Veselības ministrija.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā – 55 procenti gadījumu no visiem mirušajiem, uzsver mediķi. Tāpēc valdībā tika iesniegts Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013. – 2015. gadam. Dažādiem pasākumiem 2014. gadā nepieciešami 560 tūkstoši latu, 2015. gadā – 4,2 miljoni latu.
Divreiz biežāk
Sirds un asinsvadu slimības skar sirdi un tuvējos asinsvadus. Tās var izpausties dažādi – ar augstu asinsspiedienu, koronāro artēriju slimību, sirdskaiti un insultu. Rīcības plānā norādīts, ka šo slimību dēļ kopējais mirušo skaits 2011. gadā bija 15,7 tūkstoši, no kuriem aptuveni 17 procenti miruši līdz 64 gadu vecumam. Statistikas dati liecina, ka priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu slimībām vīriešiem ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā sievietēm.
Standartizētās mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā Eiropas Savienī-
bas (ES) valstu vidējie rādītāji – 2010. gadā kopējais standartizētais mirstības rādītājs Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām uz 100 000 iedzīvotājiem bija 478, ES valstīs tas esot 222.
Vairāk uzmanības
Veselības ministrija rīcības plānā piedāvā risināt problēmu ar četriem paņēmieniem. Pirmais paredz veicināt sirds un asinsvadu slimību profilaksi un mazināt riska faktoru ietekmi, tam nepieciešami vairāk nekā 80 tūkstoši latu. Vairāk nekā četri miljoni latu vajadzīgi otrajam rīcības virzienam – sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Trešais ieteikums paredz attīstīt slimību profilakses un veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamību, tam nepieciešams papildu finansējums gandrīz 130 tūkstošu latu apmērā. Pēdējais rīcības virziens paredz pilnveidot sirds un asinsvadu slimību monitoringu – darbības izvērtēšanu, kam paredzēts novirzīt vairāk nekā 300 tūkstošus latu.
Turpmākajos trijos gados iecerēts īstenot virkni pasākumu veselību veicinošu paradumu uzlabošanai un agrīnai diagnostikai. Plānots uzlabot sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanu, ieviešot papildu izmeklējumus dažādām iedzīvotāju grupām.
Uzturs un ieradumi
Paredzēts īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kurus var novērst, lietojot atbilstīgu uzturu – piesātināto tauku, uzņemtās sāls daudzuma samazināšana, dārzeņu un augļu palielināšana uzturā.
Jūlijā tika sākta kampaņa «Mīli savu sirdi!», kas turpināsies līdz gada beigām. Informatīvās kampaņas mērķis ir aicināt iedzīvotājus izvēlēties sirds veselībai piemērotāku dzīvesveidu un mainīt ikdienas ieradumus. Tiek uzsvērta nepieciešamība regulāri sekot līdzi sirds veselības rādītājiem – asinsspiedienam, holesterīna līmenim, pulsam, ķermeņa masas indeksam un citiem. Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate atgādina: «Neveselīgie ikdienas ieradumi – nepareizs uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums, nepietiekams miegs un citi – ir galvenie riska faktori, kas veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību.»
Intervēs tiešsaistē
Kampaņa ietver plašu pasāku mu loku – mediķi un speciālisti piedalīsies dažādos pasākumos, kur iedzīvotāji varēs veikt mērījumus un saņemt speciālistu konsultācijas; ar sirds veselību saistītas aktivitātes paredzētas televīzijā un radio; tiks izvietota vides reklāma. Paredzēts sagatavot informatīvos materiālus, tiks organizētas speciālistu intervijas un atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem tiešsaistes režīmā internetā.
Savukārt septembrī un oktobrī iecerēta kampaņa «Zini savu risku», aicinot 40 – 45 gadus vecus iedzīvotājus apzināt sirds un asinsvadu slimību risku un laikus veikt nepieciešamās veselības pārbaudes.
