Viņu sveicina Valsts prezidents, populāras kino un teātra zvaigznes. Viņai pieder, iespējams, pati lielākā slavenību autogrāfu kolekcija Latvijā. Kolekcijas īpašniece no Bauskas novada Mežotnes Ingrīda Punka turpina meklēt jaunus veidus, kā sekot slavenībām un uzzināt par tām vairāk.
Brīvu laiku intervijai Ingrīdai Punkai atrast nav viegli. Viņa strādā par nekustamo īpašumu mākleri un ārpus darba laika regulāri fotografē dažādos pasākumos, savu reizi publicējot iemūžinātos mirkļus arī portālā bauskasdzive.lv un žurnālā «Vakara Ziņas». Tiekamies piektdienas pusdienlaikā Rīgā, Elizabetes ielā. Arī intervijas laikā viņa ir gatava izmēģināt kaut ko jaunu, tāpēc dodamies uz ķīniešu ēdienu restorānu, kuru sarunbiedre apmeklē pirmo reizi. Tas netraucē I. Punkai ātri noskaidrot, ka viesmīlis, kas mūs apkalpo, dzīvo viņai gandrīz kaimiņos. Uz tikšanos līdzi atnesti žurnāli ar autores fotogrāfijām, autogrāfu albumi un grāmatas.
Izrauties no ierastības
Dzīves gājums ir horoskopā ierakstīts – pārliecināta mežotniece. «Esmu Dvīnis pēc horoskopa – man vienmēr vajag kaut ko jaunu. Jau skolas laikā izvēlējos piedalīties ģeoloģijas pulciņā, tāpēc speciāli braucu uz Rīgu. Jau toreiz mani vilktin vilka izrauties no ierastās vides,» stāsta I. Punka. Pulciņa nodarbības notikušas Dabas muzejā, bet bijuši arī izbraucieni, piemēram, uz alām Kuldīgas pusē. Tā toreiz bijusi īsta eksotika.
Tēvs Egons Fridrihsons, kurš Latvijas atjaunotās neatkarības laikā saņēma Trīszvaigžņu ordeni, savā būtībā vienmēr bijis zemnieks, bet meita vēlējusies tikt prom no mājām. Tāpēc augstskolas studijas turpinājusi toreizējā Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), kur apguvusi ģeologa profesiju. Pilsētā kultūras dzīve situsi augstu vilni. «Jau toreiz iznāca klausīties daudzas slavenības – uzstājās Džeina Fonda, Polijas dziedātāja Anna Germane. Vēl tagad žēl, ka jau tad nesavācu autogrāfus,» ar nelielu rūgtumu atceras parakstu medniece.
Pēc izglītības iegūšanas Ingrīda strādājusi Jūras ģeoloģijas institūtā Rīgā. Darbs kaitīgs, daudz saistīts ar ķimikālijām, kad pieteicies pirmais bērns, I. Punka institūtu pametusi.
Pazūd uz nedēļu
Nākamā darba joma izvēlēta izglītības iestādēs – I. Punka strādā par ģeogrāfijas skolotāju, arī Mežotnes pamatskolā, cenšas savu mācību priekšmetu audzēkņiem pasniegt, cik vien interesanti iespējams. Tomēr skolu vadībai jaunā speciāliste nav pārāk izdevīga – viņa var jebkurā brīdī izvēlēties laiku jauniem pavērsieniem, piemēram, sadarbību ar folkloras kopu «Skandinieki» un tās vadītājiem Daini un Helmī Staltiem. «Folkloras kustība, mazpulki – visur gribēju piedalīties. Strādāju divplūsmu skolā, direktors ne pārāk atbalstīja. Aizbraucu uz Staltu semināru, un man tur piedāvāja palikt vēl nedēļu. Aizsūtīju ziņu, ka nedēļu nebūšu, gribēju iedziļināties un apgūt tradīcijas,» atceras I. Punka.
Jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iesaistījusies mazpulku kustībā – ar visu savu enerģiju un sparu, tikpat negaidīti pēkšņi atģidusies, ka ir nokļuvusi kustības vadībā. Tiesa, īslaicīgajai situācijai bijušas savas priekšrocības, piemēram, iegūts prezidenta Gunta Ulmaņa autogrāfs.
Balvā – autogrāfs
Aizraušanās ar autogrāfiem sākusies neapzināti. Vienu vasaru Mežotnē pie mājas durvīm klauvējuši aktrise Lelde Vikmane un operdziedātājs Aivars Krancmanis – esot bijuši ekskursijā un nolēmuši Mežotnē atrast naktsmājas, jo Ingrīdas mamma Krancmani pazinusi. Ciemiņiem ļāvuši gan izgulēties, gan ar zemenēm pacienājuši, un otrā rītā pāris atstājis zīmīti: «Liels paldies par viesmīlību.» Zīmīte kļuvusi par vienu no autogrāfu kolekcijas pirmajiem guvumiem.
Ieraksti palikuši arī no dalības konkursos, kuros mežotniece iesaistījusies ļoti aizrautīgi. Tā reiz uzzinājusi, ka laimējusi radio «Dzirkstele» konkursā. Steigusies, lai saņemtu balvu, bet tur – arhitekta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta autora Gunāra Birkerta autogrāfs. «Toreiz domāju, kāpēc skrēju, kam to vajag. Bet autogrāfi krājās, un vienu brīdi sapratu – ja tos dāvina kā balvu, tad tā ir vērtība,» atceras mežotniece. Māsīca Guna Bergmane uzdāvinājusi skaistu albumu, kur glabāt autogrāfus, un tā aizraušanās sākusies.
Šķirstot autogrāfu albumus, I. Punka sauc tos, ko pamana, – Pjērs Rišārs, Džina Lolobridžida, Edgars Liepiņš, Imants Ziedonis, Jānis Anmanis, Oļģerts Dunkers, Valdis Lūriņš, Atis Slakteris, Mārtiņš Rītiņš, Ēriks Hānbergs, Inguna Skuja un daudzi, daudzi citi. «Autogrāfu albumi ir kā mana dienasgrāmata. Atveru, atceros notikumus, mirkļus – par katru gūto ierakstu ir, ko pateikt,» vēsta I. Punka. Par ikvienu cilvēku, kas atstājis autogrāfu, varot pastāstīt daudz interesanta.
Kopā ar grafologu Arvīdu Plaudi izdotas divas grāmatas par slavenību rokrakstiem. 2006. gadā publicētie «Slavenību rokraksti» sagādājuši īpašu mirkli. «Kad nomira Mārtiņš Freimanis, nākamajā rītā par to televīzijā paziņoja Māris Grigalis. Un viņš no šīs grāmatas nolasīja rindas, kuras man, autogrāfu atstājot, uzrakstīja dziedātājs: «Tūkstošiem mazu debestiņu krīt no gaisa, sakrīt man kapucē, es uzlieku kapuci galvā un esmu debesīs.»,» atceras I. Punka.
Filmu kadri
Ik pa brīdim Ingrīda nonākusi televīzijas kadros. Pirmās atmiņas saistās ar leģendāru Latvijas personību – režisoru Juri Podnieku. Latviju 1990. gadā bija pārņēmuši XX Vispārējie latviešu dziesmu un X deju svētki, kuros piedalījusies kora sastāvā. E. Fridrihsons un ģimene bija aizrāvušies ar liliju audzēšanu. «Vienmēr vedu lilijas dāvināt dažādos pasākumos. Redzu – Podnieks šiverē. Man viņš toreiz ļoti patika. Eju klāt, dodu puķes un buču. Kad dodos prom, viņš mani pavada ar tik saulainu smaidu. Nemaz nezināju, ka to nofilmēja operators Andris Slapiņš,» atmiņā ataust skaists brīdis. Pēc tam, kad J. Podnieks jau bija viņsaulē, par slaveno režisoru izveidota filma, kuras sākuma kadros iekļuvis arī šis mirklis.
Vēl viena epizode, saistīta ar barikāžu laiku Latvijā. I. Punka strādājusi divplūsmu skolā un bijusi vienīgā pedagoģe, kas piedalījusies barikādēs. Pēc tam pretreakcija – augusta puča dienās direktore sagaidījusi ģeogrāfijas skolotāju ar ļoti zīmīgu smaidu.
Barikāžu laika notikumus vēlējusies baudīt pilnā mērā – ne tikai sēžot, bet arī apstaigājot Rīgu un fotografējot. Zaķusalā uzrunājuši reportieri, un mežotniece paudusi savas domas. Nesen televīzijā pārraidīja 1991. gadā samontēto filmu «Es rakstu tavu vārdu». «Un tur – ieraugu sevi pirms 25 gadiem,» atceras I. Punka.
Mākslas filmas vēl aizvien piesaista – viņa piedalās masu skatos, arī filmā «Rīga 2041». Vienā epizodē vajadzējis tēlot drūmas, bēdu sagrauztas sejas, bet toreiz tikko saņemta ziņa, ka piedzimis mazdēls – drūmais ģīmis nekādi nav sanācis.
Sieviete politikā
Spilgtākie brīži televīzijā saistīti ar šoviem. «Bija pirmais Ainas Poišas šovs televīzijā, un es zināju, ka man tur jābūt. Fotoreportāžu un rakstu par šovu publicēja «Bauskas Dzīve», A. Poiša to pamanīja un uzaicināja mani strādāt. Tur biju līdz pēdējam raidījumam un pēc tam strādāju arī pie Katrīnas Pasternakas,» atceras I. Punka.
Darba bijis ļoti daudz – bieži pat nakšņojusi studijā. Kā lielāko panākumu I. Punka atceras šovu, kurā izdevies pierunāt piedalīties toreizējo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Kopā ar Inesi Vaideri un Sandru Kalnieti radies šovs par tēmu «Sieviete politikā».
Reizēm intervējamos ļoti grūti atrast. Tēmā «Sieviete pie stūres» meklēts vīrietis, kuram dāmas pie stūres nepatīk. Pēdējā brīdī runīgu un atraktīvu kungu izdevies atrast Rīgas mikroautobusu parkā reizē ar dāmu, kura pēc pieciem mēģinājumiem tā arī neesot nolikusi autovadītāja tiesības.
Paparaci konkurss
Vēlme fotografēt radusies jau padomju laikos un tagad tikai gājusi plašumā. Reizē ar autogrāfiem iegūtas slavenību bildes. Reiz žurnāls «Kas Jauns» rīkojis paparaci konkursu. «Viņi tur mēmi palika, kad manas bildes ieraudzīja!» atceras I. Punka.
Fotografēšana kļuvusi par nākamo soli slavenību medībās. «Pēdējā «Vakara Ziņu» numurā uz vāka gandrīz visas ir manas bildes,» lepni teic fotogrāfe. Viņa atzīst, ka īpaši patīkot aizkulišu momenti, kad mākslinieki esot vairāk cilvēciski nekā uz skatuves. «Man ir talants noķert momentus. Vienkārši vajag pareģot un domāt, kad, kur un kurš ies,» uzskata I. Punka. Atmiņā palikusi fotogrāfija, kur Krievijas dziedātājs Filips Kirkorovs pa skatuves priekškara spraugu vēro skatītājus zālē.
Viņa atzīst, ka sadarbībā ar «Vakara Ziņām» ir savi ieguvumi arī pašai, piemēram, var nokļūt uz pirmizrādēm, izstāžu atklāšanu, koncertiem un citiem īpašiem pasākumiem. Tomēr patīkot ne tikai šādi oficiāli sarīkojumi. Daudz aizraujošu kadru esot Dziesmu svētkos. Arī 1. septembra rīts skolās ir pārpildīts ar emocijām un interesantiem brīžiem.
Jo biežāk fotografē, jo vairāk slavenību fotogrāfi pašu atpazīst. Tagad pat Valsts prezidents Raimonds Vējonis sveicinot, kad manot pasākumu fotogrāfu vidū. «Es saģērbjos smuki, kad dodos fotografēt.» I. Punka cenšoties pieskaņoties notikuma noskaņai, ne īpaši patīkot, kad uz svinīgiem brīžiem, kur apmeklētāji ierodas vakartērpos, fotogrāfi atnāk džinsu biksēs. Ingrīda šajā vidē pazīstama kā dāma ar salmu cepurīti.
Par pašreizējo savas dzīves ritmu Ingrīda Punka teic tā: «Naudas nav daudz, bet dzīve ir interesanta.»
UZZIŅAI
Dvīņu horoskops:
Dzīves mērķis – izmēģināt mazliet no visa. Dvīņu zīmē dzimušie atrodas nepārtrauktā kustībā. Viņi ir asprātīgi, atjautīgi, piemīt dzīva iztēle, izgudrotāja spējas. Lieliski sarunu partneri. Spēcīgi attīstīta intuīcija un augsts intelekts, ātra uztvere, jūtīgums, spilgta iztēle.
Dvīņiem ir ļoti plašs interešu loks, un parasti viņiem ir spējas un talanti dažādās jomās. Viņi nevar dzīvot bez piedzīvojumiem un spēles elementa. Šo iemeslu dēļ Dvīņu materiālais stāvoklis ir ļoti mainīgs.
sauleshoroskops.lv.
