Domāju, ne viens vien uz savas ādas ir pārliecinājies, ka slimošana ir ļoti dārgs prieks. Visparastākā saaukstēšanās var krietni patukšot sirdzēja maciņu. Pensionāriem vai hronisku slimību piemeklētajiem zāles maksā tikpat, cik komunālie pakalpojumi.Slimot Latvijā ir dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Kaimiņvalstīs zāļu kompensācijas apmērs vidēji ir 60 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet pie mums – 38 eiro. Turklāt Latvijā pacientu līdzfinansējums par valsts kompensējamiem medikamentiem ir lielāks nekā vidēji Eiropā. Pie mums pats slimnieks piemaksā par kompensējamiem medikamentiem 32%, Eiropā – 10%. Tāda ir statistika. Kāda jēga visu naudu iztērēt zālēm un nomirt veselam? Ēdienam un visam pārējam naudas vairs neatliks.Farmācijas bizness plešas plašumā. Ienākumu ziņā pasaulē tā ir trešā lielākā nozare pēc ieroču un narkotiku tirdzniecības. Šonedēļ ar plašu vēzienu pašmāju veselības ministrs paziņoja, ka zāles Latvijā varētu būt lētākas, to pašizmaksa neesot ne tuvu tai, par kādu tās pārdod vietējā tirgū. Pēc ministra teiktā, viena no galvenajām problēmām esot tā, ka medicīnas darbinieki ne vienmēr slimniekiem izraksta lētākās zāles. Pērn cilvēki, pērkot dārgākos medikamentus, pārmaksāja septiņus miljonus latu. Tagad gudrās galvas nolēmušas rīkot sociālu kampaņu, lai izglītotu sabiedrību zāļu jautājumā. Konkrēti, lai cilvēki iegādātos lētākos medikamentus. Redzēsim, kā tas īstenosies.Veselība patiešām ir visdārgākā. Par to cilvēki ir gatavi maksāt jebkādu cenu. Uz šī pašsaglabāšanās instinkta rēķina citi pelna miljonus. Kāpēc gan neiemācīties ietaupīt un apturēt konkrēta biznesa «uzvārīšanos»?
