Iepazīt Eiropas Parlamenta (EP) darbu un apskatīt Beļģijas galvaspilsētu Briseli atvasaras rotā varēs divi «Bauskas Dzīves» un EP deputāta Krišjāņa Kariņa kopīgi organizētā konkursa «Eiropas Parlamenta eksperts» uzvarētāji. Viņus noskaidroja piektdien, 15. maijā, Bauskas Rātsnamā.
Tikties ar konkursa pareizo atbilžu autoriem Bauskā bija ieradies K. Kariņš un viņa palīgi. EP deputāts sanākušajiem pastāstīja par savu darbu Briselē un Strasbūrā. Viņš ar interesi atbildēja uz sanākušo jautājumiem, tostarp par nākamo Latvijas Valsts prezidentu, tā ievēlēšanas kārtību. K. Kariņš pauda viedokli par bēgļu kvotām, par kurām sākusies diskusija arī EP.
Kā balsot par prezidentu
Runājot par šovasar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un šī amata kandidātiem, K. Kariņš neslēpa savas personiskās simpātijas pret Egilu Levitu. No Nacionālās apvienības (NA) izvirzītais E. Levits savulaik bijis K. Kariņa vēstures skolotājs. «Viņš ir ļoti inteliģents, zinošs, pasaulē notiekošos procesus saprotošs cilvēks. Es nebaidos teikt, ka E. Levits būtu labs Latvijas prezidents,» savu kā ierindas pilsoņa viedokli pauda K. Kariņš.
Taču, būdams politiķis, partijas «Vienotība» (V) biedrs K. Kariņš sanākušajiem skaidroja, kādēļ viņa partijas biedri, visticamāk, nebalsos par E. Levitu, bet gan par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzīto kandidātu Raimondu Vējoni. Tā liek rīkoties spēku samērs Saeimā. K. Kariņš skaidroja, ka V ar ZZS kopā ir 43 balsis, tādējādi esot lielākas izredzes piesaistīt vēl dažus deputātus un iegūt nepieciešamo 51 balsi. Savukārt kopā ar NA abām partijām ir tikai 40 balsis. EP deputāts atklāja arī otru iespējamo scenāriju – pirmajā kārtā neievēlot nedz R. Vējoni, nedz E. Levitu, otrajā kārtā varētu parādīties sazin kāds kandidāts – «melnais zirdziņš». Šīs neprognozējamības dēļ tad arī labāk būtu uzreiz balsot par R. Vējoni.
Ja uzrodas bēgļi no Ukrainas
K. Kariņš atturējās kritizēt iecerēto bēgļu uzņemšanas plānu. Ja no Āfrikas uz Eiropu varētu atceļot ap miljons imigrantu, tad Latvijā vajadzētu izmitināt ap 200 cilvēku. Šāds skaits iebraucēju nevarētu radīt draudus nacionālajām interesēm.
«Šādi rīkojoties, mēs paustu solidaritāti, piemēram, Maltai – Vidusjūras valstij, kurai Āfrikas bēgļi var radīt nepārvaramas problēmas. Ja situācija Ukrainā kļūtu tik draudīga un pie Latvijas robežām pulcētos simtiem tūkstošu Ukrainas bēgļu… Un ja tad pārējā Eiropas pateiks: «Tieciet ar viņiem galā paši!», ko mēs varēsim izdarīt? Tāpēc mums ir jādomā, kā rīkoties solidāri,» tādu nostāju pauda EP deputāts K. Kariņš.
Uzklausīt zinošu cilvēku
Vēl sanākušajiem viņš skaidroja, kā izprot Dzordža Sorosa aktivitātes Austrumeiropā. K. Kariņš izteica viedokli par tā dēvētajiem sorosiešiem, ar kuriem daži politiķi, arī Aivars Lembergs, Latvijā baida sabiedrību. Deputāts nedaudz pastāstīja par savu ģimeni, par bērnu skolas gaitām. Kā pēc sarīkojuma atzina kāda lasītāja, šādas tikšanās ar deputātu K. Kariņu viņai esot ļoti nozīmīgs notikums. Tā ir iespēja uzklausīt zinoša un respektējama politiķa viedokli, uzdot viņam sev interesējošus jautājumus. Turklāt «Bauskas Dzīve» katru gadu aicina tikties kādā jaunā, vēl neskatītā iestādē vai ēkā, kāds ir arī Rātsnams. Konkursā piedaloties vairāk iepriekš minēto vērtību dēļ, ne jau alkās pēc Briseles.
Velkot lozes, noskaidroja divus veiksminiekus. Iespēju apmeklēt Briseli, iepazīties ar EP darbu ieguva baušķeniece Daiga Pumpure un Imants Brikmanis no Mežotnes pagasta Bauskas novadā. Doties viesos pie EP deputāta Krišjāņa Kariņa uz Briseli viņi uzaicināti šī gada septembrī.
Iepazīt EP darbu
Baušķeniece D. Pumpure strādā bankā, «Bauskas Dzīves» un K. Kariņa kopīgi rīkotajos konkursos līdz šim nebija piedalījusies. Eiropas valstis ir nedaudz iepazītas, taču Briselē nav nācies būt. «Man tiešām interesē ko vairāk uzzināt, kā darbojas Eiropas Parlaments, ko tajā var paveikt mūsu deputāti. Programma, ceru, būs veidota tā, ka atliks laiks arī Briseles iepazīšanai,» paužot prieku par veiksmi, pastāstīja D. Pumpure.
Pensionāram no Mežotnes Imantam Brikmanim dalība šajos konkursos nav jaunums. Tādēļ viņš ir īpaši priecīgs, ka beidzot paveicies. Garajos dzīves gados ceļots ir, taču tie visi bijuši braucieni austrumu virzienā. Rietumeiropa nav iepazīta, ar gaisa kuģi nav lidots kopš padomju laikiem. Par konkursa jautājumiem I. Brikmanis izteicās, ka sameklēt pareizās atbildes neesot bijis nemaz tik grūti: «Sekoju līdzi politiskajām norisēm, lasu laikrakstus «Bauskas Dzīve», «Diena», «Latvijas Avīze», abonēju arī dažus izdevumus krievu valodā, piemēram, laikrakstu «Argumenti i Fakti». Prieks, ka notiekošā izzināšana sagādājusi man brīnišķīgu pārsteigumu – ārzemju ceļojumu.»
Sanākušie iepazinās ar Bauskas Rātsnamu, uzzināja par Tūrisma informācijas centrā iekārtoto ekspozīciju «Sver un mērī Bauskā». Dažiem šī bija patīkama jaunatklāsme. Visiem sanākušajiem EP deputāts pasniedza nelielas piemiņas veltes. «Bauskas Dzīve» aicina Anitu Latvieti un Daci Krievāni ierasties redakcijā, lai saņemtu deputāta dāvātos piemiņas suvenīrus.
