Kopš Bauskā ienākuši lielveikali, tajos pērkam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā ceptus klaipus. Sabiedrības «Bauskas klēts» un SIA «Ega» maiznieku produkcija nopērkama tikai dažās vietās.
Kopš Bauskā ienākuši lielveikali, tajos pērkam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā ceptus klaipus. Sabiedrības “Bauskas klēts” un SIA “Ega” maiznieku produkcija nopērkama tikai dažās vietās.
Neredz jēgu
Šķiet, vēl ne tik sen priecājāmies par iespēju iegādāties siltos, apaļīgos “Bauskas klēts” baltmaizes klaipiņus. Gadu gaitā uzņēmuma maizes izstrādājumu klāsts ievērojami paplašinājies, ikdienas piedāvājumā ir dažādas veselīgas graudu maizes, īsta rudzu un saldskābā maize, tomēr Bauskas lielveikalos tās nav.
Sabiedrības “Bauskas klēts” direktors Rolands Vinogradovs apgalvo, ka vietējo cepēju maize nekur nav pazudusi: “Necenšamies iespiesties ne “Rimi”, ne arī citos lielveikalos. Neražojam tik daudz, lai varētu atļauties atdot šo maizi par cenu, kas zemāka par pašizmaksu. Savu maizi “Bauskas klēts” pārdod pilsētas tirgū, “Elvi” un dažos nelielos veikalos. Esam sākuši vairāk maizes vest uz laukiem un tālāk – uz Kurzemes pusi, Jūrmalu.
Transporta izdevumi sadārdzina realizāciju, bet, ja paši nemeklēsim, kur pārdot, varam izslēgt krāsnis, atlaist cilvēkus un beigt eksistenciālās mokas. Patiesībā vairs nebrīnos par vietējās pašvaldības īsredzību, tik vēlīgi ielaižot vairākus lielveikalus pilsētā ar desmit tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem apmēram divi tūkstoši ir maksātspējīgo. Nesaredzu šajā rīcībā jēgu, ne arī stratēģiju un taktiku.
Tirgotavas Bauskā nenodrošina darba vietas tūkstošiem cilvēku. Uzņēmuma ienākuma nodokli veikali maksā tur, kur to “galvgala” firma reģistrēta, ieņēmumi mūsu pašvaldības budžetā nepalielinās.
Darbu ap Bausku dzīvojošiem cilvēkiem dod vietējie uzņēmumi, strādājošie maksā ienākuma nodokli, no kura daļa nonāk pašvaldības budžetā. Cilvēkiem Bauskā ir vajadzīgs darbs, nevis bezdarbnieka pabalsts, bet šķiet, ka tas pilsētai ir mazsvarīgāk nekā vēl viens asfaltēts placis.”
Jācep daudz
Ražošanas apjoms nav vis sarucis, bet gan audzis, toties vairāk maizes tagad tiek vests uz laukiem, tā saka SIA “Ega” Pāces ceptuves vadītāja Katrīna Jasēviča. Par noieta tirgu mazajiem ražotājiem ir jācīnās. Arvien augstāk jāceļ kvalitātes latiņa un jāstrādā tā, lai pircējs no klaipiņa nenovēršas cenas dēļ. Tomēr maize ir ikdienas patēriņa produkts, ko pērk vienmēr un krietni vien biežāk nekā ledusskapi vai televizoru.
“Lai pārdotu lēti, ir jācep daudz, bet mazie ražotāji to nekad nespēs,” uzskata Gaidis Gaspažiņš, akciju sabiedrības “Hanzas maiznīcas” ģenerāldirektors, viņš arī Latvijas Maiznieku biedrības prezidents. Maizes tirgū sācies koncentrācijas process, un maizniekiem ir jāmeklē turpmākās attīstības iespējas un jaunas formas, lai pastāvētu.
“”Hanzas maiznīcu” ceptuvēs tiek saražots aptuveni 80 tonnu produkcijas diennaktī. Tā ir ap 60 dažādu veidu maize un aptuveni 54 atšķirīgi konditorejas izstrādājumi, mīkla un saldēta produkcija. Lai nodrošinātu produkcijas kvalitāti, nepārtraukti investējam jaunākās paaudzes tehnoloģiju iegādē. Dažām nav līdzīgu analogu nevienā Baltijas valstī. Iegūti ISO sertifikāti, maize ir starptautiskām prasībām atbilstoši iesaiņota, bet šis darbs mums prasīja piecus gadus.
“Hanzas maiznīcas” spēj katru dienu nodrošināt ar savu produkciju visus lielveikalus. Kuram mazajam ražotājam tas ir pa spēkam? Te jums arī atbilde, kāpēc ar viņiem nestrādā lielveikali,” tā Gaidis Gaspažiņš.
Pērk sagrieztu
Dažādība tirgū ir laba lieta, un pircējam jādod iespēja izvēlēties, bet nav jēgas 50 ceptuvēs ražot ļoti līdzīgu rupjo, saldskābo maizi, tagad modē nākušo sēkliņu maizi vai “ķieģelīti”. Atšķirības ir tikai dažos gadījumos, piemēram, Normunda Skauģa ceptā “Lāču” maize – roku darbs. Taču prāvākai ģimenei tā nekad nebūs uz galda ikdienā cenas dēļ, spriež Gaidis Gaspažiņš.
Pieci procenti “Hanzas maiznīcas” produkcijas jau ir arī Eiropas tirgū. Tomēr katrai tautai ir savas tradīcijas arī maizes ēšanā. To, ko Latvijas maiznieki var piedāvāt skandināviem, vismaz pagaidām neņems pretī, piemēram, franči. Tās ir krietni vien lielākas atšķirības nekā starp to riku, ko no klaipa griež Vecumniekos un Svitenē. Starp citu, arī negriež vairs, jo, pētot pircēju prasības, secināts, ka arvien pieaug pieprasījums pēc jau sagrieztas, iesaiņotas maizes.
***
Fkti
Maizes tirgus sadalījums 2003. gadā
– Latvijā ir ap 150 ceptuvju, kuras tirgū aizņem aptuveni 50%.
– Pārējos 50% ar savu produkciju nodrošina piecas lielākās maizes ceptuves:
– “Hanzas maiznīcas” – 27,2%,
– “Daugavpils maiznieks” – 9%,
– “Fazer” maiznīca “Druva” – 7%,
– “Liepājas maiznieks” – 4,5%,
– “Jelgavas maiznieks” –4,2%.
– Gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs apēd 63 kg maizes.
Centrālās statistikas pārvaldes dati
