Mana sieva ir no Iecavas puses, arī viņas radi dzīvo diezgan tuvu Bauskai, tāpēc abonējam un ar interesi lasām laikrakstu «Bauskas Dzīve». Uzskatām, ka tā saturs ir labs un brīžiem ļoti interesants.
Tomēr mūs sarūgtināja 8. jūnijā 2. lappusē publicētā Antras Ērgles redakcijas sleja «Rokas nost no cilvēkiem!». Daļēji nepiekrītu te paustajam, kas aizstāv homoseksuālistus bez nopietnas esošo faktu analīzes, tāpēc, pēc mūsu uzskatiem, salikti nepareizi akcenti uz esošajām parādībām. Par homoseksuālistiem man ir savs viedoklis, ko vēlos paust.
Mēs audzinām sev līdzīgos
Pēdējā laikā uzvirmo daudz emociju ap homoseksuālisma jautājumu. Pēc būtības tā ir novirze no dabas normas, kura taču paredz cilvēku populācijas uzturēšanu un vairošanos. Tas nav nekas slikts – starp homoseksuālistiem ir daudz spējīgu, gudru un talantīgu cilvēku. Mūsu demokrātiskā sabiedrība un es nenosodu homoseksuālismu kā tādu, to dara tikai atsevišķi ekstrēmisti.
Nav iebildumu, ka šie cilvēki apvienojas savās biedrībās, satiekas klubos. Neviens neierodas tur aģitēt un uzspiest savu tradicionālo seksuālo orientāciju. Tomēr homoseksuālisti, demagoģiski slēpjoties aiz demokrātijas maskas, uzstājīgi un provokatīvi mēģina visai pārējai sabiedrībai uzspiest savu viedokli un prasīt sev kādas sevišķas privilēģijas. Tikai tas rada sabiedrības pamatoto sašutumu un novērojamo neiecietību. Valsts atbalsta divdzimumu laulības, kurās dzimst bērni, tāpēc, manuprāt, nedrīkst atbalstīt viendzimuma laulības. Homoseksuālistu argumentācija, ka partneris netiks pielaists pie otra partnera, ir pārvarama: oficiāli reģistrēta homoseksuālistu organizācija izdod izziņu, ka pāris dzīvo kopā, un slimnīcā ņem to vērā. Mantiskās attiecības ir atrisināmas līgumu veidā pie notāra.
Bērni iegūst pirmās nepieciešamās sabiedriskās uzvedības normas un izpratni par dzīvi tieši ģimenē, bērnu iestādēs un skolās. Tāpēc, manuprāt, homoseksuālistiem nevajadzētu adoptēt un audzināt bērnus, kā arī propagandēt homoseksuālismu, sevišķi bērnu vidū, ko viņi ir iecerējuši darīt jau no četru gadu vecuma. Geji tiešām nav pedofili, bet bērnus viņi grib audzināt savā garā. Mēs taču zinām, ka bērni tiek audzināti tradīciju un vecāku uzskatu gaisotnē. Mēs audzinām sev līdzīgos. Tāpēc nav atbalstāmi, ka bērnam ir divas mātes vai divi tēvi. Pilnvērtīgai garīgai attīstībai viņam vajag abus – gan tēvu, gan māti, jo sevišķi bērnībā. Jau senos laikos jezuīti teica: «Dodiet mums bērnu, un mēs izveidosim cilvēku», ar to domājot, ka radīs reliģisku fanātiķi.
Vai Rietumeiropas sabiedrības morāla degradācija?
Homoseksuālistu kustību pārsvarā aizstāv viņi paši un politiķi, kas rūpējas par vēlētāju balsīm un sava tēla veidošanu. Šķiet, ka šī homoseksuālistu kustība ir iecerēta kā globāls projekts, Latvijā to vada no ārienes, un vērojams liels spiediens uz sabiedrību un politiķiem visā Eiropā. Ar to arī izskaidrojams, ka Holandē un Igaunijā ir atļautas viendzimumu laulības. Līdz ar to mazākumam tur ir izdevies uzspiest vairākumam savu viedokli, un tā vairs nav demokrātija.
Par ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, lai gan viņš ir spējīgs cilvēks un politiķis, varu teikt, ka paziņojums «esmu gejs» bojā Latvijas tēlu tādās valstīs, kur homoseksuālisms tiek apkarots, un tas nav labi. Kas viņu uz tādu nevajadzīgu paziņojumu piespieda?
Rīgā 20. jūnijā paredzēts homoseksuālistu tā sauktais praida gājiens. Ar šādiem gājieniem un provokatīvo rīcību paši izraisa sabiedrības sašutumu un tad to vaino neiecietībā. Turklāt gājieni tiek organizēti tieši vasarā, lai varētu izrādīties, kā to redzējām arī agrāk: izaicinoši ģērbjas, izspīlē vēderu un glauda to, demonstratīvi skūpstās, lesbietes provokatīvi nepieklājīgi groza sēžamvietas, rāda visiem mēli utt. Tā tiek pausta necieņa pret sabiedrību, tās morāles un ētikas normām, uz ko sabiedrība arī attiecīgi negatīvi reaģē. Un negatīvisms ir pret šiem provokatīvajiem izgājieniem, nevis pret homoseksuālismu kā tādu.
Man ir iespaids, ka Rietumeiropas sabiedrība sākusi morāli degradēties, slēpjoties aiz demokrātijas, cilvēktiesību un vārda brīvības maskas. Paceļas balsis, ka jādibina pat pedofilu partija, ziņo, ka tiek legalizētas tā sauktās vieglās narkotikas, ka ielas malā var, visiem redzot, nokārtot dabiskās vajadzības utt.
Tomēr visam ir savas robežas – tādas brīvības izpausmes nedrīkst traucēt visu sabiedrību.
