Pirms nedēļas Rīgā notikušajā starptautiskajā mēbeļu izstādē SIA «Bauskas pakalpojumi» stendā vērtētāju netrūka. Šī interese kļuva saprotama, kad apjautu, ka vairums pārējā piedāvājuma nav ražots Latvijā.
Pirms nedēļas Rīgā notikušajā starptautiskajā mēbeļu izstādē SIA “Bauskas pakalpojumi” stendā vērtētāju netrūka. Šī interese kļuva saprotama, kad apjautu, ka vairums pārējā piedāvājuma nav ražots Latvijā.
Poļu, lietuviešu, baltkrievu dīvāni, gultas, grāmatplaukti, virtuves iekārtas un biroja galdi – šāds bija arī lielāko Latvijas ražotāju (tirgotāju?) pienesums izstādei. “Tas, ko ražo Latvijā, ir daudz dārgāks, bet pircējs grib labu un lētu mantu,” dzirdēju apgalvojam vienā no vietējo vairumtirgotāju stendiem.
Nebūs taču tā, ka mēbeļnieka arodam Latvijā pienācis norieta laiks? To vaicāju izstādē sastaptajam Jānim Seržānam, Bauskas rajonā iecienītam mēbeļu dizaineram un ražotājam. Viņa uzņēmumam darba netrūkst. Klienti mēnešiem ilgi gaida pasūtījumu, lai saņemtu tieši to, ko vēlas.
“Neražoju masu preci, bet varu izdomāt un piegriezt mēbeli konkrētam istabas stūrim un tieši tādu, kādu pasūtītājs vēlas. Šāds ražojums ir dārgāks par sērijveida produkciju, bet tas ir saprotams. Mēs strādājam tikai ar labu koksni, un šis materiāls nav lēts. Varam izgatavot, piemēram, lieliskas durvis, bet tajās koks vien ir par 50 latiem, darbu nerēķinot. No Baltkrievijas atved gatavas durvis par 30 latiem. Neviens jau nepēta, cik tur koka, cik skaidu plates, daudziem svarīgi, lai lētāk,” teic J. Seržāns.
Firma “Bauskas pakalpojumi” jau labu laiku atteikusies no individuālu pasūtījumu izgatavošanas. Ražošana lielākā apjomā dod iespēju labāk izstrādāt kokmateriālu, lai zudumu mazāk. Tomēr katra jauna parauga radīšanā tiek ielikts daudz izdomas. Tāpēc no priedes koka gatavoto zili beicēto guļamistabas iekārtu izstādē krietnu brīdi pētīja vācu uzņēmēji. Viņi aptaustīja un glaudīja stūrus, pētīja rāmja stiprinājumus, detaļu salaidumu vietas un neslēpa sajūsmu – īsts koks, labs darbs!
Vaicāju, vai Bauskas galdnieku izgatavotais viņus ieinteresējis, vai gribas mantu pirkt. Vācieši pasmaidīja un atbildēja, ka viņi būtu gatavi maksāt par to, lai baušķenieki neko tik labu neražo. Lai pērk Eiropā ražotās mēbeles! Tas rāda, ka vietējie amatnieki savu darbu prot un konkurenti to novērtē.
Katrai lietai ir savs pircējs, un īsta manta nezaudē vērtību. Pirms gada draugiem lūdzu aizvest uz izgāztuvi vecu, baltu vectēva darinātu kumodi, kā man šķita, pilnu ar ķirmjiem. Šoruden viņu mājā pamanīju jauku mēbelīti, kas atgādināja lietu, ko biju uzskatījusi par krāmu. Vecā kumode bija atbrīvota no eļļas krāsas kārtām, atsedzot koka dabisko svēdrojumu. Jāteic, ka būtu gatava to atpirkt.
