Pasūtinājumi Skolēnu dziesmu un deju svētkiem gandrīz izpildīti, iepriekšējā Eiropas Savienības budžeta perioda finansējums kultūrai beidzies, taču tautas lietišķās mākslas studiju meistari degunu nenokar – darba ir daudz.
Līdzīga situācija bija jau pirms 24 gadiem, kad dibināts individuālais uzņēmums (IU) «Novads», atceras īpašniece Solveiga Ikerte. «Tas toreiz tapa, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, taču izvēloties dažādu produkciju, ne tikai tautas tērpus, lai darbs būtu arī citā laikā,» stāsta meistare.
Lūdz pagaidīt
IU «Rasas rīts» īpašniece Iveta Līdere atzīst, ka darba netrūkst. Jāpabeidz pasūtinājumi vairākiem jauniešu kolektīviem, kas piedalīsies svētkos. Citi vēl gaida apstiprinājumu, ja tas būs pozitīvs – līdz lielajam pasākumam vajadzēs uzšūt jaunus tērpus. Uzņēmumā, ieskaitot vadītāju, strādā trīs darbinieces – visas ada, šuj un auž. Kad pašas nespēj, sadarbojas ar mākslas studiju Bauskas muzejā un citiem atsaucīgiem kolēģiem. Darba daudz, pēdējie trīs gadi bijuši vistrakākie, grūti atrast laiku atvaļinājumam, saka I. Līdere.
«Šogad gatavojam tik daudz tautas tērpu kolektīviem, ka individuālajiem klientiem jālūdz uzgaidīt. Ceram, ka nepazaudēsim citus pasūtītājus,» atzīst S. Ikerte. Viņas uzņēmumam lielo darbu laiks ilgst jau piekto gadu – līdz tam tik daudz pasūtījumu nav bijis. Solveiga nekad «visas kārtis uz vienu» nav likusi – jau pašā sākumā iegādājusies trikotāžas iekārtas, kad beigsies pasūtījumi svētkiem, būs citi darbi.
Pievilcīga joma esot skolu formas tērpi. Līdz šim veiksmīgi ideja īstenota tikai Bauskas Valsts ģimnāzijā un sākumskolā. «Skaties «Gudrs, vēl gudrāks» un redzi – mūsu vestīte mugurā,» smej uzņēmuma vadītāja. Pasūtījumi bijuši arī no Brunavas pagasta Mežgaļu pamatskolas un Vecumnieku novada Misas vidusskolas, bet tur šos tērpus izmanto īpašos pasākumos un svētkos, nevis ikdienā.
Zemākā cena
Gailīšu pagasta lietišķās mākslas studijas «Stella» vadītāja Maira Vīķe stāsta, ka Eiropas projekti nodrošinājuši studijai pietiekami daudz darba. Tomēr pasūtinājumus biežāk ieguvuši tie, kas spējuši piedāvāt zemāko cenu, un tad uzņēmumam nav bijis iespēju veidot uzkrājumu, lai varētu atjaunināt iekārtas. Studijas ozolkoka stellēm ir vairāk nekā simts gadu, bet ar tām jāturpina strādāt.
«Šis nav ienesīgākais bizness,» piekrīt S. Ikerte. Viņa vērtē, ka Eiropas fondi nav noteicošais finansējuma avots, lielākā nozīme esot pašvaldību atbalstam. Aktīvākie šajā ziņā ir Iecavas, Neretas un Jelgavas novads. IU «Novads» strādā vairāk nekā 20 gadu, bet naudu ēkas logu maiņai nav izdevies iekrāt. Šujmašīnas atjauninātas, bet adāmmašīnas palikušas vecās. Varētu pirkt jaunas, bet tad ir jāprogrammē sarežģīti adāmraksti, kas ir izdevīgi tikai lieliem pasūtinājumiem, skaidro meistare. Individuālajiem klientiem vienkāršāk darbu paveikt ar vecajām iekārtām. «Roku pieskārienam ir sava vērtība, ko vārdos nevar pateikt,» pārliecināta S. Ikerte.
IU «Rasas rīts» pagājušajā gadā īstenoti astoņi Eiropas atbalstīti projekti, bija citi pasūtinājumi, kas ļāva iegādāties klusas šujmašīnas, jaunu overloku, speciālu gludekli par 340 eiro. Vadītājai iegādāts dators, jo saziņa ar pasūtītājiem notiek elektroniski, internetā tiek slēgti arī līgumi.
Meklē jaunos
Vēl viena problēma ir paaudžu maiņa. M. Vīķe atklāj, ka jaunas darbinieces atrast neizdodas, jo darbs nav viegls un ienesīgs, prasa daudzpusīgas iemaņas.
«Jaunie tik vienkārši nestrādā. Jābūt īpašam aicinājumam, spēcīgai motivācijai,» piekrīt I. Līdere. Dažās Eiropas valstīs amatniekiem ar īpašām prasmēm ir valsts finansiāls atbalsts, bet Latvijā ienākumu ir tik, cik paši nopelna. Reizēm atnākot cilvēks, kas vēlas kaut ko saremontēt. Meistars strādā pusi dienas un saņem dažus eiro. Vairāk nevar prasīt, jo arī klientiem naudas nav daudz. Darba laiks reizēm ir nenormēts. «Piedalījāmies Rīgas svētkos. Vakarā piezvanīja no galvaspilsētas, nosauca mērus, un no rīta mēs ar autobusu uz Rīgu sūtījām kreklus un zeķes,» atceras IU «Rasas rīts» darbiniece Anda Sivicka.
Solveiga Ikerte ir pensijas vecumā un atzīst, ka vadīt uzņēmumu kļūst aizvien grūtāk. Darbinieces esot labākajos gados – visām pirms 50. Īpašniece dažādus rokdarbus uztic izpildīt meitai Laurai Ikertei, tāpēc par paaudžu maiņu pašlaik neuztraucoties. «Pieļauju, ka gados jaunus cilvēkus nav vērts gaidīt. Varbūt jāpaiet gadiem, lai varētu strādāt šajā nozarē,» vērtē S. Ikerte.
Laba aura
«Galvenais ieguvums ir gandarījums par darbu, jo rezultāts ir skaists. Atalgojuma ziņā tas varbūt nav tā vērts, bet pēc tam vēl 15 gadus varēs skatīties uz skaistajiem brunčiem un priecāties,» smej S. Ikerte.
«Darinot tērpus, gūstam dvēselisku baudījumu. Ja ir pozitīvas sajūtas un aura, tad rezultāts ir labs,» smaida IU «Rasas rīts» darbiniece Sarmīte Kagaine.
«Daudzi nenovērtē neredzamo ieguvumu – veiksmīgu krāsu saskaņošanu, spēju izprast klientu vēlmes un apvienot to ar pašu labāko. Nav viegli atrast īsto podziņu, labāko audumu un gādāt par to, lai puiši tērpos būtu atturīgi skaisti, meitenes spīdētu uz skatuves,» atklāj I. Līdere. Viņa uzsver, ka notiek nepārtraukta pašizglītošanās – konsultācijas ar speciālistiem, informācijas meklēšana muzejos un arhīvos. Vidzemes tērpi izstrādāti sadarbībā ar Piebalgas meistarēm. Jelgavā konsultējas ar tautas tērpu meistari Ausmu Spalviņu, jostu aušanas padomus lūdz jelgavniecei Aijai Grīnvaldei, kas ir meistare ar «lielo burtu», bet vecums vairs neļaujot pašai aktīvi strādāt. «Mūsu Skrīveru bērnudārzam šūtie tērpi tika novērtēti kā piektie labākie Latvijā,» palepojas I. Līdere.
IU «Novads» darbinieces nepārtraukti cenšas apgūt ko jaunu. Nesen apgūta jauna svārku malu apdares tehnika – celu apauds. Tagad sākušas veidot Abrenes tautas tērpus, pašas šuj pērļu vainagus. «Īpašus pasūtinājumus mēģinām izpildīt un mācāmies ko jaunu, bet reizēm meklējam partnerus,» saka S. Ikerte.
