Vēstulēs par piedzīvoto kopā ar «Bauskas Dzīvi» radu ierosmi arī savām atmiņām. Tas bija 1997. gadā.
Vēstulēs par piedzīvoto kopā ar “Bauskas Dzīvi” radu ierosmi arī savām atmiņām. Tas bija 1997. gadā. Manam uzņēmumam tuvojās piektā jubileja. Izdomājām, ka šajā dienā gribam būt kopā ar saviem klientiem un dalīties domās par to, kā mūsu darinātiem tērpiem ir klājies pie to valkātājiem. Tādēļ arī ievietojām “Bauskas Dzīvē” nelielu sludinājumu.
Dzimšanas dienas rītā mūs pārsteidza neparasts zvans. Zvanītāja nebija mūsu kliente vai arī paziņa. Šī kundze pa telefonu nolasīja jauku tautasdziesmu, kam sekoja laba vēlējumi. Bet jaukākais bija tas, ka kundzes uzvārds bija Novads. Tāpat sauc mūsu uzņēmumu. Par šo apsveikumu prieks ir vēl tagad, un to atceros vienmēr, kad mūsu uzņēmumam veicas, ticot, ka to vēlējusi arī jaukā kundze no Iecavas.
Pēc dažiem gadiem “Bauskas Dzīvē” lasīju Ingas Muižnieces rakstu par dzīves nesalauztu pāri ar skanīgo uzvārdu Novads, priecājos par viņiem. Kā viņiem klājas tagad, nezinu. Taču atkal ar avīzes “Bauskas Dzīve” starpniecību gribu sveicināt nekad neredzēto kundzi un viņas dzīvesdraugu, sakot, ka “Novads” joprojām strādā kā senā tautasdziesmā:
“Mazs bij” tēva novadiņ(i)s,
Bet diženi turējās.”
“Bauskas Dzīvei” vēlu vienmēr būt kopā ar mums, lasītājiem, un arī palīdzēt atrast ceļu citam pie cita!
Ar cieņu – S. IKERTE, i. u. “Novads” īpašniece
