Vienā no Briseles dzīvākajām ielām ir mūsu valsts «saliņa» – pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā (ES), kura 2015. gada pirmajā pusgadā kļūs par galveno štābu, kamēr Latvija būs 28 valstu apvienības prezidējošā partnere. Tā ir iespēja izcelties, veidot un ietekmēt gan mūsu valsts un sabiedrības, gan visas Eiropas nākotni, saka «Bauskas Dzīves» sarunbiedri no jau tagad strādājošās prezidentūras profesionāļu komandas.
Telpas top
Briseles ēkā jūlija beigās ieradušos 20 Latvijas žurnālistu delegāciju laipni sagaida Jānis Sīlis, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā runasvīrs, Preses un informācijas nodaļas vadītājs. Pirmā stāva prezentācijas telpas, kur līdz šim notikušas izstādes, kultūras sarīkojumi un Beļģijā mītošo latviešu amatierkopu mēģinājumi, pārtop ar nopietnu remontu.
Ar pārējiem pieciem stāviem nepietiks, lai ērti izvietotu prezidentūras posmā paredzēto darbinieku skaitu, ko plānots palielināt reizes divas trīs – teju līdz 200 cilvēkiem, stāsta J. Sīlis. Tāpēc pārstāvniecībai iegādāta un tiek iekārtota vēl viena mazāka ķieģeļu ēka sētas kompleksā pārdesmit metru attālumā. Abas savienotas ar gaiteni.
«Krīze mūsu darbinieku skaitu samazināja līdz minimumam, bet tagad pakāpeniski pieņemam jaunus speciālistus, jo darba apjoms pamazām palielinās,» atklāj amatpersona. Izrādās, prezidentūras darbs nesākas ar tās pirmo oficiālo datumu, jo iesaistītajiem valsts pārstāvjiem daudz jāapgūst.
Vienota komanda
Rīgā prezidentūras organizēšanā būs vajadzīgs nepilns simts jaunu darbinieku, stāsta prezidentūras sekretariāta preses pārstāve Linda Jākobsone. Līdz ar šīs iestādes un Briseles profesionāļiem strādās darbinieki ministrijās un dažādās starptautiskajās organizācijās Briselē, Ženēvā, Ņujorkā, kur ES prezidējošajai valstij jābūt koordinatorei, piemēram, Pasaules Veselības organizācijā. Prezidentūras nodrošināšanā plānots iesaistīt 1000 – 1200 cilvēku.
«Enerģiski gatavojamies,» taujāta par komandas pieredzi un spēju uzņemties pienākumus, teic L. Jākobsone. Ja šodien būtu jāsāk, nebūtu gatavi, viņa piebilst, paskaidrojot, ka ierēdņi mācās svešvalodas, publisko runu, sarunu un sanāk
smju vadīšanu, apgūst Eiropas institūciju administratīvās un loģistikas shēmas. Jā, arī iepazīstas ar pastāvīgajiem ES iestāžu klerkiem, lai zinātu tos paši un būtu pazīstami atbalstošo ierēdņu lokā.
Angļu valoda būs galvenā Latvijas prezidentūras valoda. Būtiski katram tās vadībā iesaistītajam izprast, kā darbojas ES no iekšienes, kā funkcionē mūsu kopējās apvienības «virtuve». Cilvēki, kas to būs apguvuši, būs daudz labāki valsts interešu pārstāvji ES līmenī nākotnē, «Bauskas Dzīvei» atzīst lauksaimnieku organizāciju profesionāļi, piebilstot, ka līdz šim tomēr vairāk esam uzklausījuši norādes, nevis paši «diktējuši dienaskārtību».
Trio programma
Pilnīgi jauna lieta Latvijas pārstāvjiem būs ES dokumentu tapšanas process. Jau tagad mūsu valsts speciālisti darbojas dažādās komitejās un darba grupās, ņemot vērā Lietuvas patlaban apgūstamo pieredzi, stāsta J. Sīlis. «Droši vien, ka pieļausim paši savas kļūdas, bet vismaz mums ir iespēja mācīties no kaimiņvalsts,» smaida amatpersona.
Nostāties 28 valstu pārstāvju priekšā un vadīt sanāksmi svešā valodā, ņemot vērā dažādas kultūras tradīcijas, nav vienkārši, atzīst prezidentūras darbinieki. Situāciju apgūt palīdz «Trio programma», proti, kopīga prezidentūras uzdevumu un shēmu apguve ar itāliešiem un luksemburgiešiem, kas nāks pirms un pēc Latvijas.
Lai arī prezidentūras uzdevums ir «būt godīgam starpniekam», katra valsts tomēr noteic kādas nacionālās prioritātes. Tiesa, ne vienmēr tām var pagūt pievērsties. Piemēram, Francijai nācās risināt Gruzijas konflikta radītās problēmas ar Krieviju, savukārt Dānijai – stabilizēt eiro.
Lietuviešiem uzlikts smags darbs – daudzgadu budžeta saskaņošana. Mūsu valsts sāks darbu ar jaunu Eiroparlamentu un Komisiju. Arī ES 2020 programmas un klimata pārmaiņu paketes pārskata periods iekrīt mūsu prezidentūras laikā.
Plaša reklāma
«Izbīdīt savas intereses var, bet tikai tad, ja tas saistīs visus pārējos,» teic L. Jākobsone. Par Latvijas nacionālajām prioritātēm rudenī turpināsies diskusijas ar ekspertiem, arī visa sabiedrība aicināta piedalīties dažādos prezidentūras plānošanas un norises pasākumos. Nule izsludināta balsošana par prezidentūras logo – pirmajā dienā gan no Latvijas, gan ārvalstu interesentiem internetā saņemtas 800 atsauksmes, gandarījumu par sabiedrības ieinteresētību pauž Linda. Iecerēts izveidot tiešsaistes rīku, lai cilvēki jebkurā vietā un laikā varētu paust savu viedokli vai piedalīties virtuālās norisēs.
Kaut lielākā daļa prezidentūras pasākumu – sanāksmes, apspriedes, neoficiālās ministru tikšanās – noritēs Briselē un Luksemburgā, proti, ap 1500, Rīgā, galvenokārt topošajā Gaismas pilī, plānoti 200 notikumi. Būtiskākā būs Austrumu partnerības tikšanās. Šogad novembrī tāda notiks Lietuvā.
Tas prasīs lielus cilvēku resursus, viesnīcas, ēdināšanu, vērtē eksperti, piebilstot, ka tā krietna daļa prezidentūrai paredzētās naudas paliks Latvijas ekonomikā.
Liels ieguvums valstij ir iespēja pievērst sev uzmanību. Prezidentūras laikā Latviju apmeklēs 25 – 30 tūkstoši profesionāļu, kuriem piedāvās arī nelielu kultūras vai tūrisma programmu. «Pilnīgi iespējams, ka ļaudis, kuriem Latvija nav parastais brīvdienu mērķis, te paliks ilgāk, atbrauks otrreiz vai atvedīs līdzi draugus,» teic L. Jākobsone.
No janvāra – jauna dzīve
Jānis Sīlis atzīst – lai arī prezidentūra piedāvā vilinošas karjeras iespējas, ne katrs savas jomas profesionālis gatavs divus trīs gadus pārtraukt jau izveidotu karjeru un mesties «nenormēta darba laika» pienākumu jūgā. «Jārēķinās ar ģimenēm, saistībām mājās, bailēm zaudēt labu darbavietu,» skaidro amatpersona, gan piebilstot – jauniem cilvēkiem vai tiem, kuri vēlas riskēt ar krasu profesionālu pagriezienu, visticamāk, pozitīvā virzienā, tieša dalība prezidentūrā ir izcila, varbūt pat unikāla iespēja.
Linda Jākobsone, kura tieši pirms gada pēc uzvaras tagadējā amata konkursā sākusi darbu sekretariātā, pārnākot no nevalstiskā sektora – organizācijas «Providus» –, «Bauskas Dzīvei» teic, ka iestādē ir ļaudis arī no privātajiem uzņēmumiem, akadēmiskās vides un valsts iestādēm. Trīs kolēģes atgriezušās Latvijā, pārtraucot ārzemēs sāktu karjeru. «Stāsts katram ir cits, taču kopēja motivācija – tā ir unikāla pieredze mūsu pašu un Latvijas attīstības veidošanā, liels notikums valsts vēsturē, milzīgs pluss jebkurā CV un karjeras veidošana nākotnei. Tas ir ceļš, kā varam tieši ietekmēt procesus, veidot savu, valsts un Eiropas nākotni,» pārliecināta L. Jākobsone.Atliek piebilst, ka iespēja piedalīties unikālajā procesā ir arī mūsu novadu profesionāļiem.
UZZIŅAI
Latvijas prezidentūra ES paredzēta 2015. gada janvārī – jūnijā.
Latvijas prezidentūru ES un sagatavošanos tai vada Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē, adrese: Avenue Des Arts 23; informācija internetā: mfa.gov.lv/brussels.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē sekretariāts darbojas Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, informācija internetā: es2015.lv, e-pasts jautājumiem: sekretariats@2015.lv.
Sekretariāta mājaslapā tiek publicēta jaunākā informācija par gatavošanos prezidentūrai, izsludinātas amatu vakances, sniegtas atskaites par finanšu plānojumu un izlietošanu.
Patlaban ES prezidē Lietuva, nākamgad vadību pārņems Grieķija.
Pirms Latvijas 2014. gada otrajā pusē ES prezidējošā valsts būs Itālija, pēc tam 2015. gada otrajā pusē – Luksemburga.
ES prezidentūra Latvijai varētu izmaksāt ap 100 miljoniem eiro (ap 70 miljoni latu), par nepilniem 40 miljoniem eiro vairāk nekā patlaban ES prezidējošajai kaimiņvalstij Lietuvai.
ES prezidentūrā iesaistītajiem ierēdņiem par papildu darbu paredzētas piemaksas 146 – 404 lati mēnesī. Valsts papildu atalgojumam 2014. gadā plāno tērēt 1,76 miljonus latu, 2015. gadā – 7,11 miljonus latu.
Ierēdņu svešvalodu un citām mācībām prezidentūras vajadzībām valsts paredzējusi tērēt ap 380 tūkstošiem latu.
Patlaban visi aicināti balsot par LV prezidentūras ES logo vietnē es2015.lv/balso!.
Nākamā Latvijas prezidentūra ES var pienākt pēc 14 gadiem vai vēlāk, ja pievienosies jaunas dalībvalstis.
Avoti: Latvijas prezidentūras ES atbildīgās iestādes, Finanšu ministrija.
