Hercogs Frīdrihs Ketlers 1609. gadā Bauskai dāvāja zīmogu ar lauvas attēlu, ko uzskata par pilsētas tiesību piešķiršanas gadu.1615. gadā Bauska saņēma tiesības būvēt Rātsnamu, 1635. gadā saņēma pilsētas kārtības rulli. Šie fakti ir Bauskas vēstures liecinieki. Šodien šajā vēstures grāmatā tapis jauns ieraksts. 2011. gada 1. aprīlī beigusi pastāvēt Bauskas pārvalde – autonoma pašpārvaldes institūcija.Nekas traks šķietami nav noticis. Veikta Bauskas novada administrācijas institucionālā reforma, darbu efektivizācijas, resursu optimizācijas un līdzekļu taupības dēļ likvidēta viena pārvalde. Ietaupīta pārvaldnieka, lietveža, varbūt vēl kāda darbinieka alga. Izpildīti Ministru kabineta noteikumi par administratīvās reformas norisi. Bauskas kā pilsētas vārds no kartes un vēstures grāmatām nav zudis. Pilsēta paliek kā apdzīvota vieta, par ko liecina baltās ātrumu ierobežojošās plāksnītes šoseju malās, vēl arī pasta indekss vēstuļu sūtījumos. Tomēr Bauskas pilsēta kā administratīva vienība beigusi pastāvēt. Pareiza, likumus ievērojoša, tomēr man šķiet ne līdz galam izsvērta un pārdomāta rīcība. Katram no astoņiem novada pagastiem ir savs saimnieks – pagasta pārvaldes vadītājs. Viņa pienākums sekot līdzi sava pagasta ļaužu dzīvei, atbildēt par sakārtotajiem ceļiem, skolām, uzklausīt iedzīvotāju sūdzības, priekšlikumus – aizstāvēt, pārstāvēt un pastāvēt par savu pagastu. Kas iestāsies par Bausku un tās iedzīvotājiem?Vasarā paredzēti novada svētki, kuru laikā, iespējams, būs svētku gājiens. Pa priekšu lepni soļos novada vadība, kāds nesīs novada karogu vai ģerboni, ies pagastu ļaudis, pārvaldnieki ar saviem karogiem, ģerboņiem. Kura rokās būs Bauskas karogs ar zelta lauvu uz sarkanā fona? Ja kādam tomēr to uzticēs izņemt no muzeja un iznest pilsētas ielās, man šķiet, ka lauvas acīs tai brīdī būs skumjas.
