Iecavas novada ūdeļu audzētavā «Baltic Devon Mink» 4. oktobrī bija atvērto durvju diena, uz kuru ieradās gan skolēni no Iecavas vidusskolas, gan atsevišķi interesenti un preses pārstāvji.
Atvērto durvju dienas kažokzvēru audzētavās ir sava veida pretreakcija Pasaules dzīvnieku dienas akcijām, ko 4. oktobrī Latvijā rīkoja organizācijas «Dzīvnieku drauga fonds» un «Dzīvnieku brīvība».
Pretēji viedokļi
«Cilvēce ik dienas izmanto miljoniem dzīvnieku pārtikas un kažokādu ražošanai, zinātniskajiem eks-perimentiem, izklaidei un citiem mērķiem. Bieži vien kustoņi tiek turēti nepiemērotos apstākļos, pakļauti stresa pilnam dzīvesveidam un sāpīgām procedūrām. Tas sagādā ciešanas visiem izmantotajiem dzīvniekiem, jo īpaši tiem, kuri ir «dzimuši brīvībai» – savvaļas dzīvniekiem,» tā teikts dzīvnieku aizstāvju izplatītajā bukletā.
Atvērto durvju dienas mērķis ir iepazīstināt cilvēkus ar ražotni, teic «Baltic Devon Mink» valdes loceklis Leifs Mogensens. Viņš skaidroja, ka ferma strādā pēc jaunākajām tehnoloģijām, garantējot darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Dzīvnieku veselības un labturības ziņā ūdeļu audzēšana esot viena no kontrolētākajām nozarēm gan Latvijā, gan Eiropā. Turklāt labturības normu stingra ievērošana esot firmas prioritāte, jo no tā atkarīgs biznesa rezultāts un ādu kvalitāte.
L. Mogensena teikto papildina bijušais baušķenieks, biedrības «Latvijas Zvēraudzētāju asociācija» valdes priekšsēdētājs Andris Upenieks: «Šī nozare it kā nevienam netraucē. Pat ja mēs no tās atteiktos, tad kaimiņi turpina attīstīt ūdeļu audzēšanu.» Viņš pastāstīja, ka zvēraudzēšanas nozarē jau ilgāku laiku turas stabilas cenas un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tāpēc arī rodas jaunas ražotnes ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā.
Kaimiņu valstī gan esot cita sistēma – Latvijā uzņēmumi paši sevi nodrošina ar barību dzīvniekiem, turpretī Lietuvā cenšoties veidot modeli ar vienotu virtuvi, no kuras pārtiku izvadā. Īpaši populārs šāds modelis ir Dānijā, kur ūdeļu audzētavas pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi ar apmēram diviem tūkstošiem ūdeļu un barību pieved no kopēja ražotāja. A. Upenieks uzsver, ka ūdeļu barībā izmanto subproduktus, kuri citādi būtu jāiznīcina.
Disciplīna un kārtība
SIA «Baltic Devon Mink» strādā apmēram simt strādnieku. Ūdeļu apkalpošana lielākoties notiek automātiski – gan barošana, gan mēslu savākšana. L. Mogensens paskaidroja, ka visvairāk darba ir ūdeļu pārošanās periodā, kas ilgst apmēram trīs nedēļas, un pēc tam laikā, kad pasaulē nāk pēcnācēji. Šajos periodos neesot nevienas brīvas dienas. Novembra vidū sākas galvenais – ūdeļādu iegūšana. Dzīvnieku nogalināšana notiekot pēc iespējas humānāk – tos iemidzina ar tvana gāzi.
Iecavas novada domes deputāts Aivars Mačeks pastāstīja, ka savulaik ražotnē darbu meklējuši daudzi Iecavas novada bezdarbnieki. Lai arī algas neesot sliktas, tomēr bijušas grūtības ar disciplīnas ievērošanu. Viņa teikto apstiprina uzņēmumā strādājošais Rundāles novada iedzīvotājs Reinis: «Šeit ir kārtība un jāievēro režīms. Ja jābūt astoņos, tad nedrīkst ierasties pusstundu vēlāk. Daudzviet smēķēt aizliegts – arī to citiem grūti ievērot.» Viņam kā SIA «Baltic Devon Mink» darbiniekam esot patīkami vērot, ka uzņēmums nestāv uz vietas un attīstās tālāk.
UZZIŅAI
SIA «Baltic Devon Mink» ir lielākā nozares ražotne Latvijā un viena no lielākajām pasaulē.
Latvijā gadā saražo apmēram 600 tūkstošus ūdeļu ādiņu. 90 procenti no produkcijas tiek pārdoti ārzemēs. Latvijas zvēraudzēšanas nozares kopējā eksporta vērtība katru gadu ir 13,5 miljoni eiro jeb 9,48 miljoni latu.
Sezonā šajā nozarē Latvijā strādā 500 darbinieku.
Zvēraudzēšanā izmanto 18 tūkstošus tonnu pārtikas subproduktu, četrus tūkstošus tonnu zivju subproduktu un 3,5 tūkstošus tonnu graudu.
Ūdeļu tēviņš sver 3,2 kilogramus, mātīte – par pusi mazāk. Dzīvniekus baro četras reizes dienā.
Vidēja lieluma kažokam izmanto apmēram 30 ūdeļu tēviņu vai 50 mātīšu ādiņas. Tēviņu ādu kažoks ir smagāks. Izstrādājumu cena ir vismaz divi tūkstoši latu.
Avots: SIA «Baltic Devon Mink» un Latvijas Zvēraudzētāju asociācija.
