Augusts dārzos ir ne tikai ražas laiks, bet dārzkopjiem arī pamatu likšanas posms nākamā gada ražai.
Augustu var saukt par ābolu mēnesi. Šajā laikā tirgū tie atrodami gandrīz uz katra galda, neatkarīgi no tā, vai ir ābolu gads.
Cenas krīt kā lapas
Bauzes tirgū Bauskā kopš augusta pirmajām dienām dažādas agro ābolu šķirnes piedāvā Gailīšu pagasta zemnieku saimniecības «Īrumnieki» pārstāve Viviāna Brūvere. Tirgotāja teic, ka pieprasījums pēc agrajiem āboliem neesot liels, jo šogad tie rotā gandrīz ikkatru dārzu.
No «Īrumniekiem» uz Bauzes tirgu atvesti rožāboli, cukuriņi un piecu veidu baltie dzidrie āboli. Pa dienu var pārdot aptuveni desmit kilogramu, stāsta V. Brūvere. Tirgotāja teic, ka ar agrajām šķirnēm lielas peļņas nav: «Cenas krītas pa dienām. Sākumā kilogramu ābolu pārdevu par piecdesmit santīmiem, tagad prasu divdesmit. Ja visus neizdodas pārdot, beigās atdodam par velti.»
Bauzes tirgū nopērkamās dārza veltes iecienījusi netālu dzīvojošā Laura Savko. Brīvdienu rītos gluži kā savdabīgs rituāls Laurai izvērties gājiens uz tirgu. Viņa atzīst, ka patlaban nav liela ābolu pircēja. Taču, laikam ieejot rudens ciklā, nekur citur kā tirgū tos nepirkšot, lielveikalā piedāvātajiem neesot tādas garšas.
Tirgū labāk pērkot vēlo šķirņu ābolus – antonovkas, serinkus un pepiņus. Tos pircējiem piedāvās septembrī un oktobrī. Saimnieces V. Brūveres pūrā nav īpašas receptes, kā izaudzēt veselīgas ābeles, kas katru gadu dod ražu. Mūžsenās ābeles pat bez mēslošanas un sevišķas uzraudzības dāvājot krietnu augļu birumu.
Neaudzēt biežņu
Augusts ir īstais laiks, lai apkoptu ogu krūmus un sagatavotu labu nākamā gada ražu, iesaka augu aizsardzības speciāliste, Vecumnieku novada Valles pagasta bioloģiskās saimniecības «Dzērves» dārzniece Māra Kilēvica.
Tagad ir īstais laiks apgriezt liekos un vecos zarus, intervijā Latvijas Radio 1 pauda dārzkope. «Jaunos dzinumus nedrīkst atstāt par daudz, lai krūmi nav biezi. Paliek divi trīs jaunie zari, un visiem par 10 – 15 centimetriem nogriež galotnes,» skaidro M. Kilēvica, «tad krūms ierieš vairāk ziedpumpuru, tas notiek tieši augusta otrajā pusē. Apgrieztos krūmos mazāk pārziemo kaitēkļi.»
M. Kilēvica mudina stingri uzmanīt vīnogas, lai tās siltajā vasarā nepieaugtu pārmērīgā biežņā: «Vīnogām šovasar ir tik daudz jauno dzinumu, ka reizi nedēļā tie jāizgriež.» Speciāliste neiesaka ar vīnogām apaudzēt ēkas: «Tur der mežvīni, galda vīnogām vajag gaisu un gaismu no visām pusēm. Uz augšu jālaiž ne vairāk kā divi dzinumi jau pašā sākumā. Pārējos nogriež, sānu dzinumus vajag saīsināt, lai neveidojas mudžeklis, jo tajā radīsies slimības. No sānu dzinumiem atstāj trīs mezgliņus, tad ķekari ir skaisti un labi gatavojas.»
Sinepes pret miltrasu
Dārzniece apstiprina, ka šogad vīnogas vairāk cieš no neīstās miltrasas. Taču tā nav problēma dārzkopjiem, kuri iepriekš augiem izmantojuši trihodermīnu, jo tas saglabā virsparazītus, kas iznīcina gan neīsto, gan īsto miltrasu. Par fungicīdiem M. Kilēvica iesaka lietot varu saturošus preparātus pavasarī.
Lai neveidotos neīstā miltrasa, augsni nedrīkst pārmēslot ar slāpekli. Savukārt no īstās miltrasas var izvairīties, laikus savācot un sadedzinot augu atliekas. Ja tā parādās uz ozola, kam līdzās rododendri, koka lapas rudenī jāsavāc un jāsadedzina.
Pret īsto miltrasu karstā laikā palīdz sēru saturošie preparāti, bet gaisa temperatūrai jābūt vismaz 20 grādiem, stāsta dārzkope. Flokšiem un rododendriem var pagatavot maisījumu no 30 g sinepju pulvera, ko sajauc mazā ūdens daudzumā un uzpilda līdz 10 l ūdens. Ar šo šķīdumu nomiglo, tiklīdz īstā miltrasa parādās, pēc nedēļas to atkārto.
Dzīvie māli
Par šīs sezonas lielāko problēmu speciāliste dēvē rūsu, kura bojā ne tikai bumbierus, kadiķus, bet arī pīlādžus un krizantēmas. «Rūsu nevar izārstēt, jo tā ir šūnu līmenī. Ieteiktie preparāti aptur infekcijas izplatību, bet tad visu vasaru ik pa 7 – 10 dienām jāmiglo,» skaidro M. Kilēvica, «taču rūsai ir vairāki virsparazīti, kas augus aizsargā daudz labāk, bet aiziet bojā, miglojot ar sistēmas iedarbības fungicīdiem. Varu saturošos preparātus var lietot, tie nav tik nāvējoši un atļauti arī bioloģiskajos dārzos.»
Individuālajās konsultācijās Māra Kilēvica novērojusi jauno dārzkopju kļūdu, proti, vēloties smilšainā augsnē sagatavot labāku vietu jauniem augļu kokiem, cilvēki bedres pamatam izvēlas mālus būvmateriālu veikalā. «Celtniecības māli neder, jo tie ir nedzīvi. Vislabākie māli izrokami Jelgavas apkaimē dīķmalēs vai Lielupes krastos, noņemot augsnes virskārtu. Tur būs mitra, valkana, dzīva kārta, ko var likt zem kokiem,» skaidro dārzniece. Viņa iesaka ilgākā bezlietus periodā regulāri aplaistīt komposta kaudzi, lai tajā ritētu trūdēšanas procesi, kas sausumā nenotiek.
