Vācija vakar, 3. oktobrī, svinēja savas atkalapvienošanās 14. gadadienu, kaut gan aptaujas liecina par aizvien plašāku ekonomisko plaisu starp tās austrumiem un rietumiem.
Vācija vakar, 3. oktobrī, svinēja savas atkalapvienošanās 14. gadadienu, kaut gan aptaujas liecina par aizvien plašāku ekonomisko plaisu starp tās austrumiem un rietumiem.
Austrumvāciešu sašutuma mērķis ir jaunais, nesen zvērestu nodevušais prezidents Horsts Kēlers un viņa nesenie izteikumi, ka “nevienlīdzība starp atsevišķiem reģioniem ir nenovēršama”.
H. Kēleru ar svilpieniem nedēļas nogalē sagaidīja Baltijas jūras osta Rostoka, kas savulaik bija Austrumvācijas lielākais kuģu būves centrs, kurā tagad bezdarbs sasniedzis gandrīz 20 procentu.
2. oktobrī Berlīnē gājienu sarīkoja aptuveni 45 tūkstoši demonstrantu, protestējot pret Šrēdera nepopulārajām sociālajām reformām, kas paredz samazināt bezdarbnieku un citus pabalstus. Pagājušajos divos mēnešos plašas demonstrācijas notikušas visā bijušajā Austrumvācijā, kur Leipcigas un citu pilsētu ielās izgāja līdz 100 tūkstošiem protestētāju.
