Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolas angļu un latviešu valodas skolotāja Iveta Salgrāve stāsta par aizvadīto nedēļu:
– Labs sākums ir lieliskas nedēļas ķīla, tāpēc piestrādāju pie labajām domām. Pirmdienas rīts ir laisks, apstaigāju pieturas punktus «draugiem.lv», sarakstot vēstules un apskatot foto. Kad pamostas mazā meita, dodamies uz veikalu un upi. Dienas lielākā daļa paiet sarunās. Aizmiegu, lasot vedeklas iedoto grāmatu. Gana pikants sižets. Ar smaidu domāju, vai viņa pārbauda manu aizspriedumu līmeni vai samaitātības pakāpi.
Otrdien izejam vienīgi pāris reižu līdz upei. Mans tētis ir atvedis ābolus. Cepu ābolkūku, un mums trijatā ir labi. Aizdomājos līdz likteņa dimensijām un bēgu no šīm domām. Prieks jāpatur plaukstā, kaut arī tas reizēm dedzina un bēg. Taču prieks var atnākt arī vieglāk – piezvanu vecākajai meitai un pārliecinos, ka viņai viss kārtībā.
Trešdiena ir karsta. Trīsreiz dienā skrienam uz upi un ceram, ka nosalsim. Sarunas, pelde un TV seriāls, kas vieno ar mazo meitu. Tik ļoti gribas viņai vēl dot un būt kopā, ņemot no viņas nesavtīgi. Pirmsmiega pastaigā pusnaktī visi rotaļu laukumi ir tukši, pludmale arī. Pelde veldzē.
Ceturtdienas burvība ir karstuma rekords. Tā kā ārpusē ir +33, tad mūsu dzīvoklī noteikti visi 40. Agri no rīta aizskrienu līdz dārzam veģetārajās medībās. Salasu visu, kas karstumā ir spējis izdzīvot. Dienas atrakcija – nosalt upē – izdodas vien pievakarē, kad pulkstenis rāda 21.15, bet termometrs – joprojām plus 29. Kad izejam «naktsstaigā», zibens jau plosa Bauskas puses pamali.
Piektdien ir vēsāks rīts. Novācam pupas. Upē gozējas sprīdi garš vēzis. Jubilejas pasēdēšanā pie draudzenes valda sarunas un smiekli.
Sestdien dodos ceļā uz Dobeli. Vedeklas mammai vārdadiena, taču brauciena galvenā motivācija ir mazmeitiņa. Vēroju, kā viņa aug, veidojas un iepazīst pasauli.
Svētdien pārrodos mājās, lai pārkravātos. Pirmdien sākas ekoskolu koordinatoru nometne Cīravā.