Iecavas novada Veselības nedēļā sarīkotā lekcija par produktu drošību «Padomā, pirms pērc!» sieviešu klubā «Liepas» otrdienas, 8. oktobra, vakarā pulcēja ap 15 dāmu.
Biedrības «Baltijas Vides forums» (BVF) eksperts Valters Toropovs īpašā prezentācijā un ar uzskatāmiem piemēriem izskaidroja dažādu ikdienā lietojamo produktu – kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu, rotaļlietu, arī mēbeļu un mājokļa apdares materiālu – sastāvā esošo ķimikāliju radīto risku cilvēka veselībai.
Arvien vairāk
Statistika rāda, ka arvien vairāk cilvēku cieš no alerģijas, un ir pamats uzskatīt, ka to rada ar gadiem organismā uzkrājušās ķimikālijas, skaidroja lektors. «Nelūgtie viesi» jeb veselībai kaitīgas ķimikālijas nereti mājās «ierodas» bez saimnieku ziņas, ja nav norādītas uz preces iepakojuma vai cilvēks nezina, ar ko liek rēķināties produkta sastāvā norādītās vielas.
«Daudz informācijas cirkulē par pārtikas nekaitīgumu, bet par kosmētiku, mājsaimniecības ķīmiju, bērnu priekšmetiem, rotaļlietām zinām mazāk,» skaidroja V. Toropovs, «lielākā daļa pasaulē izmantoto ap 60 miljoniem ķīmisko vielu ir nekaitīgas, un apmēram ar 70 tūkstošiem cilvēks dzīves laikā saskaras. Kaitīgas jeb bīstamas ir tikai neliela daļa, piemēram, izraisot ādas apsārtumu, gļotādas vai acu kairinājumu. Lielākais risks saistīts ar tām, kas gadiem krājas cilvēka organismā neredzamas, noteiktā koncentrācijā veicinot alerģiju, astmu, aptaukošanos u. tml.»
V. Toropovs iepazīstināja ar dažādiem marķējuma veidiem, norādot uzticamākos un tādus, ko ražotājs vienkārši uzliek faktiski nepārbaudītiem produktiem. Nodarbības dalībnieces bija atnesušas līdzi dažādus ikdienas produktu paraugus, tos varēja izpētīt kopā ar ekspertu un uzklausīt ieteikumus.
Draudīgākie nosaukumi
Ir vielas, ko organisms pazīst nepareizi, proti, sievišķā hormona estrogēna uzbūves liecinieks parabēns – viens no populārākajiem konservantiem. Tā uzņemšana liek organismam dot nepareizus signālus dažādiem orgāniem, un var parādīties saslimšanas. Pētījumi rāda, ka sievietes dienas laikā vidēji lieto ap 20 dažādus kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvā esošās vielas nokļūst organismā caur ādu vai tiek norītas, piemēram, dzīves laikā tā notiek ar 2 kg lūpukrāsas.
Lieks balasts bez ietekmes uz produkta vērtību, taču ar spēju izraisīt alerģiju ir ķīmiskās smaržvielas – angliski uz iepakojuma norādītas kā «perfume», «fragrance», «aroma». Ja produktā ir nano jeb ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, arī labāk uzmanīties, jo to ietekme vēl nav izpētīta.
Triklozāns ir antibakteriāls aģents, ko izmanto zobu pastās un dezodorantos. «Ja ārsts to nav parakstījis, nav vajadzības pēc šīs vielas organismā, sevišķi bērniem,» uzsvēra lektors. Nodarbības dalībniece veterinārārste Līga Stūre piebilda, ka no tā var veidoties pēdējā laikā tik problemātiskā antibiotiku rezistence.
Savukārt ‘parafinum liquidum’ ir lēta, bet ne laba minerāleļļa – to izmanto pat «Johnson&Johnson» bērnu produktos. Ja izstrādājumā patiesi ir dabiskas augu daļas, tās būs norādītas latīniski, skaidroja V. Toropovs. Tā kā visus vārdus ir sarežģīti atcerēties, BVF piedāvā līdzi nesamus bukletus sešām produktu grupām, kur ātri var pārbaudīt produkta risku.
Tirgus kontrolētāji pārbauda dažādas preces, atrodot gan kosmētiku ar smagajiem metāliem sastāvā, gan rotaļlietas ar nepieļaujamu daudzumu ķīmiski kairinošu vielu. Taču Latvijā nevaram cerēt uz tik cītīgām un regulārām pārbaudēm kā Vācijā vai Nīderlandē, jo finansējums šim mērķim ir daudz mazāks, atzina V. Toropovs.
Teju par pusi vairāk
Nozīmīga ietekme ir mēbelēm un apdares materiāliem mājoklī, no kuriem gaisā var izdalīties līmes, lakas vai krāsas sastāvā esošais kairinošais formaldehīds un toluols. Nesen veiktā pētījumā bērnistabās konstatēts nereti palielināts kaitīgo izgarojumu daudzums, taču eksperts uzsver – to var krasi samazināt ar regulāru vēdināšanu. Ja gaidāms mazulis, labāk telpas pirms viņa ierašanās neremontēt un izmantot mēbeles ar iespējami mazāk līmētām detaļām.
Veselīgākās atvasēm izrādās nevis plastmasas krāsainās, bet nelakotās koka rotaļlietas, jo plastmasai pievienotie ftalāti, kas to padara vieglāk veidojamu, kavē bērna attīstību, bojā hormonālo sistēmu, rada aptaukošanos, uzmanības nenoturību, cukura diabētu.
Bērni uzņem par 40% vairāk kaitīgo vielu nekā pieaugušie, jo viņiem ir straujāka vielmaiņa un viņi visu mēģina nogaršot. Viņiem īpaši kaitīgi var būt pieaugušo nereti izmantotie gaisa atsvaidzinātāji.
Konstatēts, ka pēdējos gados katrs ceturtais bērns Latvijā piedzimst ar alerģiju, un 70% tas nav mantots no vecākiem. Eksperti to noraksta uz arvien pieaugošo sadzīves ķīmijas daudzumu. V. Toropovs ieteica īpaši uzmanīties ar kosmētiskajām krāsām, ko bērni izmanto Helovīna svētkos.
Nevar būt bez sastāva
Antibakteriālie tīrīšanas līdzekļi kaitē ne tikai cilvēkiem, bet arī bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām, proti, tajās daudz biežāk jāmaina aktīvās dūņas, un izmaksas gulstas uz iedzīvotāju pleciem. Mazgāšanai un tīrīšanai labāk izmantot citronu sulu, sodu, mikrošķiedras lupatiņas u. tml., ieteica lektors.
Eksperts, izpētot klausītāju līdzatnesto šampūnu, krēmu, losjonu, ziepju u. c. iepakojumus, raksturoja produktus un skaidroja, kā pašiem nekļūdīties izvēlē. Viņš uzsvēra, ka legāli veikalā vai no tiešās tirdzniecības aģenta pirktai precei nedrīkst būt iepakojums bez sastāva norādēm. Tiesa gan, lai sūdzību gadījumā atgūtu naudu vai pat pieprasītu veselības kaitējuma kompensāciju, klientam jābūt pirkumu apliecinošam dokumentam, proti, kases aparāta čekam vai stingrās uzskaites kvītij.
Iestādes, kurās var meklēt palīdzību, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija. To mājaslapās internetā atrodami ziņojumi par bīstamām precēm, kas atrastas gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.
Ļoti noderīgs ātrai dažādu nepārtikas produktu un preču drošuma pārbaudei ir Eiropas Komisijas vietnē iekārtotais RAPEX meklēšanas rīks, kurā var ierakstīt nosaukumu un saņemt informāciju par iespējamo risku. Te tiek ievietota arī jaunākā informācija par bīstamām precēm, kas izņemtas no tirgus.
BVF ir bezpeļņas organizācija, kas darbojas visās trijās Baltijas valstīs ar mērķi iespējami plašāku loku cilvēku iepazīstināt ar iespējām izvairīties no bīstamām ķimikālijām ikdienā. Šādas prezentācijas tiek piedāvātas visiem interesentiem Eiropas finansētā projektā, uzsver V. Toropovs, piebilstot, ka semināra klausītāji varēs mieloties arī ar projekta finansētāju sagādātām uzkodām.
